Reirs: Šis ir labākais budžets, kādu varējām sagatavot
To uzrunā Saeimai uzsvēra arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
"Drošība, sociālā aizsardzība, izaugsme, kas ir lielāka nekā vidēji ES un nevienlīdzības mazināšana. Tas nav maz," prioritātes uzskaitīja Reirs, norādot, ka izveidotais valsts budžeta projekts ir labākais, kādu bija iespējams radīt.
Viņš atzina, ka ģeopolitiskās norises Ukrainā ir likušas pārvērtēt arī Latvijas valsts budžetu, lielāku uzsvaru liekot uz nacionālo drošību.
Reirs arī klāstīja, ka arī ienākumi starp valsti un pašvaldībām ir sadalīti vienlīdzīgi.Būtiski ienākumi vēl joprojām būs Eiropas Savienības fondu līdzekļi.
Paredzēts, ka nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 7,25 miljardu eiro, bet izdevumi 7,47 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumā ar 2014.gadu nākamajā gadā paredzēts 283 miljonu eiro liels izdevumu palielinājums, ņemot vērā gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus, gan arī jaunās iniciatīvas. Savukārt ieņēmumu palielinājums - 208 miljonu eiro apmērā.
Ministrs atzina, ka šie skaitļi un aprēķini var mainīties. Tas gan ir atkarīgs no notikumiem ārpus Latvijas un situācijas starptautiskajā politikā, kas Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi. Tāpat valsts budžetā nav piedāvāti risinājumi sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Viņš uzsvēra, ka "Saskaņa" valsts budžeta projektu neatbalstīs.
Opozīcija vaino valdību sasteigtā budžeta pieņemšanā un solījumu nepildīšanā
Opozīcija gan par valsts budžetu izteicās kritiski. Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu Apvienība) apgalvoja, ka Finanšu ministrijas ierēdņi neesot spējuši atbildēt "ne uz vienu no maniem jautājumiem par 2015.gada valsts budžetu".
Bondars arī pārmeta, ka opozīcijai ir dota tikai viena nakts, lai iesniegtu ierosinājumus budžeta veidošanā - proti, budžetu Saeimai nodeva vien trešdien - tādējādi budžets, viņaprāt, nav atbalstāms.
Viņš arī aicināja apzināties, ka valsts drošība ir arī veselība un izglītība, kam atkal neesot veltīti pietiekami daudz līdzekļi. Turklāt tādā veidā valdības politiķi parādījuši, ka viņiem esot vienalīdzīgi pašu dotie solījumi. "Vai "Vienotības" politiķi ir nokāpuši no saviem augstumiem un aizbraukuši pie cilvēkiem laukos un pavaicājuši, kas jums ir vajadzīgs?" retoriski vaicāja Bondars. "Stratēģiski neviena no problēmām netiek risināta," viņš piebilda, atgādinot valdības locekļu teikto par budžeta projektu kā "kompromisa budžetu".
Līdzīgu viedokli pauda arī Inguna Sudraba (No sirds Latvijai!). "Saeimas deputātiem nav pat iespējams fiziski izlasīt, kur nu vēl izanalizēt [valsts budžeta projektu]," sacīja Sudraba. Viņa pauda, ka atbildība par budžetu ir jāuzņemas valdībai un ierēdņiem, jo parlamentāriešiem nav bijis laika to izskatīt. Viņasprāt, godīgi un atbildīgi būtu noteikt "saprātīgu budžeta izskatīšanas grafiku".
Toties Igors Pimenovs ("Saskaņa") kritizēja valdību par tās izvēlēto ekonomikas politiku. Viņš norādīja, ka Latvija aizvien vēlas dzīvot atbilstoši taupības principiem, kas, pēc viņa teiktā, vairs nav aktuāli Eiropas Savienībā. Pimenova partijas biedrs Ivars Zariņš sacīja, ka valdība nav domājusi nedz par investīciju piesaisti, nedz par demokrātisku budžeta pieņemšanu. „No ārpuses viss izskatās kārtīgi, taču būtība ir perversa,” teica Zariņš, rādot uz viņa rokās esošo biezo papīra lapu kaudzi jeb budžeta projektu, kuru nav bijis iespējams izlasīt.
Šadurskis: Šis ir labs attīstības budžets
Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks, atzīstot, ka opozīcijas pārmetumi nereti bijuši vietā, tomēr visam piekrist nespējot. Viņš aicināja atcerēties, ka valsts budžets aizvien ir pieņemts ar deficītu, līdz ar to ir bijušas ierobežotas iespējas risināt vairākus jautājumus.
Viens no retajiem pozīcijas deputātiem, kurš runāja, bija Saeimas budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Viņš atzina, ka liela daļa opozīcijas pārmetumi esot bijuši pamatoti, taču politiķiem jāņem vērā, ka līdzekļu apjoms ir ierobežots. Pēc viņa teiktā, šis ir "labs attīstības budžets".
Palielināta minimālā alga, samazināta IIN likme un citi budžeta skaitļi un fakti
Saeima norāda, ka valsts budžeta prioritātes būs sociālā un nacionālā drošība. Tas nozīmē, ka vairāk nekā citus gadus uzmanība ir veltīta ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai, kā arī valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
2015.gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu.
Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro plānots palielināt minimālās darba algas apmēru. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro.
Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu no nākamā gada 1.janvāra no 24% uz 23% tiks samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme.
Paredzēts arī, ka par apgādībā esošu personu līdz 19 gadu vecumam, kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs un kas vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu, varēs piemērot atvieglojumu par apgādājamām personām.
Izmaiņas nākamgad paredzētas pabalstu jomā, jo plānots atcelt visus 2009.gadā noteiktos ierobežojumus slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.
Ģimenes valsts pabalstu no nākamā gada plānots diferenciēt atkarībā no bērnu skaita ģimenē, un par pirmo bērnu tas būs 11,38 eiro, par otro bērnu 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem 34,14 eiro. Papildu finansējums paredzēts, lai varētu sniegt atbalstu plašākam lokam bērnu, kas slimo ar celiakiju, un vardarbībā cietušo pilngadīgo personu un personu, kas pašas veikušas vardarbību, rehabilitācijas nodrošināšanai, kā arī paredzēts palielināt valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm.
Lai uzlabotu situāciju mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju sociālajā nodrošinājumā, no nākamā gada, plānots mainīt nodokļa sadalījumu pa konkrēto nodokļu budžetiem, lielāko daļu novirzot sociālajām iemaksām. Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu mikrouzņēmuma nodokļa likme 2015.gadā noteikta 11%, 2016.gadā – 13%, bet 2017.gadā – 15% apmērā.
Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, paredzēti vairāki pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā - informācijas apmaiņas uzlabošana starp finanšu iestādēm, nodokļu administrācijas kapacitātes stiprināšana, personiskās atbildības noteikšana kapitālsabiedrības valdes loceklim par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, skaidras naudas darījumu aizliegums nodokļu parādniekiem, informatīvu deklarāciju ieviešana līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī biedrību saimnieciskās darbības nodalīšana no darbības, kuras mērķis ir peļņas gūšana.
Nākamgad papildu finansiāls atbalsts paredzēts vairākiem pasākumiem, tostarp latviešu diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām nometnēm Latvijā, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielināšanai un mūsu valsts simtgades svētku satura veidošanai, kā arī izstādes „Stūra māja” darbības pagarināšanai.
Papildu finansējums paredzēts arī vairākām iniciatīvām aizsardzības jomā, tostarp paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, zemessardzes attīstībai un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei, speciālo uzdevumu vienību spēju attīstībai, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstībai.
Nākamgad papildu finansējums paredzēts gan būvniecības nozares valsts kontrolei, gan Drošības policijas kapacitātes stiprināšanai valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, gan arī Valsts policijas sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā Īrijā, Lielbritānijā un Krievijā un civilo ekspertu dalībai starptautiskajās civilajās misijās un operācijās.
Veselības jomā finansējums plānots arī, lai mazinātu rindas uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinātu stacionāro pakalpojumu pieejamību, tostarp plānveida hospitalizāciju, uzlabotu kompensējamo medikamentu un materiālu, kā arī reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmu, kā arī e-veselības sistēmas attīstībai un uzturēšanai.
Atbildīgā komisija aicinās Saeimu likumprojektam „Par valsts budžetu 2015.gadam”, likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”, kā arī 19 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, piešķirt steidzamību un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12.decembra pulksten 10.00.
