Aptuveni divas stundas trešdien ilga Saeimas Budžeta komisijas slēgtā sēde, kuras laikā Satiksmes ministrijas (SM) un nacionālās aviokompānijas „airBaltic” vadībai izdevās pārliecināt deputātus par nepieciešamību piešķirt 80 miljonus eiro lielu valsta aizdevumu "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai.
Pamatkapitāla palielināšana došot iespēju aviokompānijai beidzot aizņemties naudu bankās par daudz zemākām likmēm.
Ņemot vērā potenciālā finanšu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa saistību ar vairākām Krievijas biznesa struktūrām un bažas par Krievijā ražoto "Sukhoi Superjet" lidmašīnu ienākšanu „airBaltic” flotē, lēmuma projekts papildināts ar punktu, kas aizliegs šo lidmašīnu pirkšanu vai nomāšanu.
""air Baltic corporation" un tās meitas sabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu, uzņēmumu, kas tieši vai netieši ar tiem saistīti, produkciju.
Tātad būtībā šis lēmumprojekts skaidri un gaiši pasaka, ka "airBaltic" nedrīkstēs iegādāties "Sukhoi Superjet" lidmašīnas," pēc slēgtās sēdes sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
“Es guvu pārliecību – ja šāds lēmums netiek atbalstīts, “airBaltic” ir problēmas ar naudas plūsmu un saistību izpildi. [..] Man personīgi radās pārliecība, ka nacionālā lidsabiedrība būs dzīvotspējīga,” norādīja Šadurskis.
Paredzēts, ka krievu lidmašīnas netiks pirktas, un “airBaltic” vadība pēc pamatkapitāla palielināšanas vairs neprasīšot valstij naudu.
“Es esmu laimīgs, ka no komisijas pirms došanās uz parlamentu esam saņēmuši atbalstu. Ceru, ka arī rītdienas balsojums būs pozitīvs,” atzina lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss.
Vēlāk pēc tikšanās ar premjeri Laimdotu Straujumu (“Vienotība) prezidents Raimonds Vējonis pauda, ka ir ļoti svarīgi investēt “airBaltic”, lai tā būtu spēcīga aviokompānija Baltijas reģionā, īpaši ņemot vērā, ka Igaunijā un Lietuvā nav vairs nacionālo lidsabiedrību.
“Ja ir skaidri mērķi un avoti, no kā nāk finansējums, tad, protams, šādas investīcijas ir pieļaujamas un Saeimai būtu jāatbalsta aizdevuma piešķiršanas atļaušana," sacīja prezidents. Tajā pašā laikā jāturpina darbs pie stratēģiskā investora meklēšanas.
Pēc Valsts kases aizdevuma piešķiršanas to plānots kapitalizēt, tas ir, ieguldīt nacionālās aviokompānijas pamatkapitālā, tādējādi nodrošinot tā palielināšanu. Pēc tam aviokompānija sāks meklēt finanšu institūciju, kas būtu ar mieru tai aizdot naudu, kas nepieciešama flotes atjaunošanai, proti, Kanādā ražoto "Bombardier" lidmašīnu pirkšanai.
"Kapitalizācija plānota nākamā gada pirmajos mēnešos jeb būsim precīzi - janvārī. Kompānijai tas nozīmē to, ka pašu kapitāls un pamatkapitāls tiek izlīdzināts (..).
Protams, kompānija iegūst tiesības un spēju vērsties arī kredītiestādēs un, protams, pieprasīt šo kredītu par saprātīgām procentu likmēm," skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Viņš norādīja, ka arī tagad "airBaltic" var vērsties kredītiestādēs, taču negatīvā pašu kapitāla dēļ "absolūti nevaram runāt par konkurētspējīgiem procentiem" biznesa operacionālās darbības nodrošināšanai. Salīdzinājumam, konkurentiem "Lufthansa" un " Ryanair" aizdevums esot pieejams par 2%-3%, bet "airBaltic" - par 13% un vairāk.
Tikmēr publiskajā telpā jau izskanējusi versija, ka ažiotāža ap iespējamo „Sukhoi” lidmašīnu pirkšanu radīta apzināti un pēc valsts aizdevuma saņemšanas "airBaltic" varētu tikt ierauta jaunu tiesvedību gūzmā – pret to varētu tikt iesniegti jauni kreditoru prasījumi, kuru segšanai nāktos izmantot valsts aizdoto naudu.
Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") gan pauž pārliecību, ka tā nenotiks."Pašlaik mēs neredzam tuvākajā laikā, ka "airBaltic" varētu tikt ierauts kādās tiesvedībās."
Taču nedz „airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss, nedz SM vadība pēc Saeimas komisijas sēdes nenoliedza iespējamību, ka par lidmašīnu iegādes darījuma kreditētāju varētu kļūt Krievijā bāzētā kompānija „Ilyushin Finance Co”, ar kuru saistīts „airBaltic” potenciālais finanšu investors.
Pēc „airBaltic” kapitāla palielināšanas tiekot plānots ar jaunu sparu pievērsties stratēģiskā investora meklējumiem, tomēr, kā pēc Budžeta komisijas sēdes atzina tās vadītājs Šadurskis, „airBaltic” vadība nav deputātiem devusi garantijas par to, ka turpmāk valsts atbalsts aviokompānijai vairs nebūs nepieciešams.
Šadurskis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka plānotais valsts aizdevums tiks ieskaitīts aviokompānijas pašu kapitālā, kas patlaban ir negatīvs – mīnus 75 miljoni eiro. Pēc valsts 80 miljonu eiro aizdevuma un piesaistītā finanšu investora iegudījuma 50 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pašu kapitāls sasniegs gandrīz 60 miljonus eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs gan norādīja – par spīti negatīvajam pašu kapitālam aviokompānija pēdējos gados ir pelnoša. Kompānijas negatīvais pašu kapitāls skaidrojams ar lielajām saistībām – "airBaltic" ir augsti līzinga maksājumi, par pakalpojumiem nākas norēķināties priekšapmaksā.
Vēlāk valdība vēlreiz skatīja šo jautājumu un atbalstīja investora - Vācijas pilsoņa Ralfa Dītera Montāga-Girmesa - piesaisti. Līdz ar to viņš aviokompānijā ieguldītu 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Par galīgo lēmumu gan vēl jālemj Saeimai.
Savukārt otrdien, 1.decembrī, valdība akceptēja jaunu nosacījumu "airBaltic" akcionāru līgumā, liegs aviokompānijai iegādāties, īrēt vai izmantot jebkura militāri rūpnieciskā kompleksa produkciju. Martins Gauss apliecināja, ka līdz ar jauno nosacījumu aviokompānija nevarēs iegādāties arī Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet".
Montāgs-Girmess jau ilgus gadus ar biznesu nodarbojas Krievijā, un viens no tiem ir saistīts ar Krievijā ražoto lidmašīnu pārdošanu. Intervijā Krievijas žurnālam „Medveģ” 2010.gadā viņš atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, tomēr, redzot, ka aukstais karš esot beidzies, nolēmis pievērsties biznesam.
