Elektroenerģijas un lielākie siltumenerģijas ražotāji, plašsaziņas līdzekļi, kuru apraides teritorija aptver lielāko daļu Latvijas, dabasgāzes, telekomunikāciju operatori, kā arī lielākie siltumenerģijas pārvades un sadales operatori turpmāk tiks uzskatīti par nacionālajai drošībai nozīmīgiem uzņēmumiem.
Normas neatteiksies uz jau notikušiem darījumiem.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants (ZZS) iepriekš skaidroja, ka kopumā grozījumi skar 30 uzņēmumus, taču lielākā daļa no tiem pilnībā vai daļēji pieder valstij un pašvaldībām un “tur nekādu risku nav”, bet privātīpašniekiem piederošo stratēģisko uzņēmumu skaits “ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms”.
Viņš atzina, ka grozījumi varētu atteikties uz mediju koncerna MTG plānoto darījumu, pārdodot savu biznesu Baltijā – televīzijas kanālus TV3, LNT un citus medijus. Esot bijušas indikācijas, ka sarunas par MTG biznesa pārdošanu notika “ar mūsu valstij ne pārāk draudzīgu mediju pārstāvjiem”, atklāja Seržants. Tiesa, MTG biznesa pārdošanas darījums varētu būt noslēgts, pirms likums stāsies spēkā, un līdz ar to valdības atļauja nebūs jāsaņem, atzina Seržants.
Savukārt uz gāzes uzņēmumiem gan likums atteiksies, un, atverot gāzes tirgu, no “Latvijas gāzes” nodalītajiem gāzes pārvades un sadales uzņēmumiem pārdošanas gadījumā būs jāsaņem valdības akcepts. No “Latvijas gāzes” atdalītais gāzes pārvades uzņēmums „Conexus Baltic Grid” jau pauda, ka šie grozījumi pārkāpj investoru tiesības uz paredzamu tiesisko vidi valstī.
Grozījumi paredz, ka ierobežojumi varēs attiekties uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat tie varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.
Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators un kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā.
Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un jālemj par atļaujas izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz būtiskas līdzdalības, izšķirošās ietekmes iegūšanu, uzņēmumu pāreju vai patiesā labuma guvēju maiņu, kā arī personālsabiedrībām par jauna biedra iestāšanos.
Likuma grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.
Likumprojekts paredz uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, sniegt noteikta veida informāciju valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Grozījumos noteikts, ka komercsabiedrībām šī informācija jāsniedz līdz 1.jūnijam.
Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas Ministru kabinets šādas kapitālsabiedrības īpašniekiem varēs prasīt noteiktā termiņā pārdot savas kapitāla daļas vai akcijas vai arī attiecīgās personālsabiedrības biedriem izstāties no tās. Ja persona neņems vērā šīs prasības, tai varēs liegt balsstiesības un uzņēmuma pārstāvības tiesības.
Likumprojektā noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15.jūnija, paredz likuma grozījumi.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Opozīcija gribēja iekļaut sarakstā arī ostas, ražotnes un bankas
Saeimā visplašākās debates raisīja opozīcijas politiķu piedāvājums paplašināt nacionālajai drošībai nozīmīgo uzņēmumu loku, piemēram, „Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš bija piedāvājis tajā iekļaut arī komersantus, kam pieder lielas zemes platības, lidostas, ostas un augsto tehnoloģiju uzņēmumus.
„Es piedāvāju noteikt, kā būtiskus infrastruktūras objektus, kuri būtu jāvētī, pirms ielaist tur šādu vai tādu kapitālu, arī tādus infrastruktūras objektus kā, piemēram, Latvijas teritorijā esošās ostas. Kāpēc? Ja ir nozīmīgi siltumtīkli Daugavpilī, tad Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas nav nozīmīgas? Kāpēc? Kāpēc tāda disproporcija un absolūta disonanse?” jautāja deputāts.
Savukārt „No sirds Latvijai” deputāti Inguna Sudraba un Gunārs Kūtris pie nacionālajai drošībai nozīmīgiem uzņēmumiem piedāvāja pieskaitīt arī pārtikas ražošanas uzņēmumus, privātās augstskolas, lielākās bankas un degvielas vairumtirgotājus.
Sudraba pauda, ka ierobežojumi jāattiecina arī uz citām jomām – “degvielas vairumtirdzniecība, komercsabiedrības, kas darbojas ostās, tāda nozīmīga sfēra kā privātā izglītība, kurā tik viegli ir pavērst demokrātiskās vērtības nepareizā virzienā un ietekmēt to, kas notiek Latvijā, pārtikas ražošana”.
“Mēs visi esam saskārušies šajos pēdējos gados ar to, cik viegli ir izmainīt situāciju lauksaimniecības produkcijas ražošanā,” norādīja Sudraba.
Tikmēr vairāki valdošās koalīcijas deputāti šo opozīcijā esošo parlamentāriešu iniciatīvas saistīja ar mēģinājumu novest situāciju līdz absurdam. "Šobrīd tā taktika, ko ir izvēlējusies opozīcija, ir tāda - padarīsim to visu par farsu un kaut kādas lietas, kas katram no mums ir svarīgas – sava zeme, sava valoda, sava osta – vienkārši iekļausim tajā, lai pēc tam mēs iegūtu tādu rezultātu, ka šo likumu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā un Eiropas Savienības tiesā," sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (“Vienotība”), oponējot pret nacionālajai drošībai nozīmīgu uzņēmumu loka būtisku paplašināšanu, uzsvēra: „Galu galā, ostas pieder valstij un pašvaldībām. Ja arī kādreiz radīsies tāda doma tās pārdot, tad arī varēs paskatīties, kam pārdot.”
“Tas tvērums, kas likumprojektā ietverts, ir tiešām minimāli nepieciešams, kas attiecas uz valsts drošību,” uzsvēra Ķirsis.
Turklāt pārāk plašu ierobežojumu noteikšana var atbaidīt investorus.