Nevienā ministrijā un citā valsts iestādē nav pieejama apkopota informācija – cik daudzi nodokļa parāda dēļ zaudējuši īpašumu, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā novērota tendence, ka nodokļa neparedzamais pieaugums no vairākām Rīgas un Pierīgas apkaimēm izspiež tos, kas nespēj šo nodokli samaksāt.
Dārza māju kooperatīvs “Kāpas” Carnikavā apvieno gan izmēra, platības, gan vērtības ziņā atšķirīgus īpašumus. Lielākā daļa būvēta padomju laikā un nav piemērotas dzīvošanai ziemā.
"Toreiz bija normas, ka nedrīkst būt biezas sienas, nedrīkst būt dubultlogi, nedrīkst būt apkure. Pieturoties pēc šīs ideoloģijas, arī tika būvētas tās mājas. Viņas visas skaitījās vasaras mājiņas," stāsta DKS “Kāpas” valdes priekšsēdētājs Georgs Reihmanis.
Tā kā lielākā daļa ēku nav pielāgotas dzīvošanai ziemā, lielā daļā neviens nebija deklarējies. Taču situācija krasi mainījās pirms dažiem gadiem. Carnikavas dome pieņēma lēmumu – visiem īpašniekiem, kas nav deklarējušies, jāmaksā krietni lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Kooperatīva priekšsēdētājs Georgs ir viens no tiem, kurš deklarēja dzīvesvietu Carnikavā.
"Es šeit piedeklarējos, zaudēju visus rīdzinieka labumus. Tā ir. Daži teica, ka nevar šeit piedekarēties, jo baidās, ka pazaudēs vietu Rīgas bērnudārzā," viņš norāda.
Georgs apgalvoja, ka nekustamā īpašuma nodoklis divu gadu laikā daudziem pieauga septiņas reizes. Viņa kaimiņiene Olga Ovsjaņikova lielā nodokļa dēļ bija spiesta pārdot vasarnīcu.
"Pienāca nodoklis gan dzīvoklim gandrīz 300, gan vasarnīcai 509 eiro," saka Olga.
Pirms desmit gadiem Olga kopā ar vīru un mammu vasarnīcu iegādājās vecumdienām, bet pēc abu tuvinieku nāves nebija ko tajā deklarēt. Tāpēc nācās pārdot.
"Faktiski zaudēju pusi no summas, par kuru iegādājos vasarnīcu. Es tur ieguldīju ļoti daudz naudas. Izveidoju dārzu, iestādīju tik daudz augu," viņa stāsta.
Carnikavas novada dome lēmumu par nodokļa palielināšanu nedeklarētajiem iedzīvotājiem pamato ar solidaritāti. Iedzīvotāju ienākuma nodokli nedeklarētie maksā citām pašvaldībām, taču arī viņiem solidāri jāpiedalās infrastruktūras uzturēšanā. Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja norāda, ka dome vēlējās sakārtot radušos situāciju.
Tomēr vienlaikus viņa ir pamanījusi, ka daudziem deklarētajiem iedzīvotājiem gan Rīgā, gan Pierīgā nekustamā īpašuma nodokļa slogs ir par smagu. Izspiežot no apkaimes tos, kas nespēj samaksāt nodokli, veidojas segregācija. Noteiktos rajonos paliek turīgākie.
"Patiesībā pat ne lēnām, bet tas tā notiek. Mājas tiek pārdotas, un cilvēki saprot, ka viņi ir bezspēcīgi. Viņi vairs nespēj cīnīties ar šo sistēmu, viņi padodas.
Viņi tiešām padodas, iet kaut kur tālāk dzīvot. Bet vai tiešām tas ir mūsu mērķis? Lai mēs tagad šādi sadalītu visu Latviju?" jautā Jurēvica.
Daiga Jurēvica nekustamā īpašuma nodokli salīdzina ar vēl vienu kredītu. Viņa pauž viedokli, ka vismaz par vienīgo mājokli būtu jābūt drošībai, ka to neatņems nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija akmeni met atpakaļ pašvaldību dārziņā.
Kaspars Gerhards norāda uz pašvaldību atbildību un spēju pielāgot nodokļa likmi, ietekmēt, cik lielu summu pašvaldība pieprasa maksāt iedzīvotājiem. Pēdējā laika tendence ir izspiest no iedzīvotājiem maksimumu, piemērojot lielāko atļauto likmi.
"Tomēr mēs redzam, ka vesela virkne pašvaldību to izmanto un šo pusotra procenta likmi nosaka. Mēs redzam, ka ir izveidojusies situācija, ka daudzās LV vietās cilvēki reāli pēc šīs vērtības nevar nomaksāt," norāda Gerhards.
Kā vienu no galvenajām problēmām ministrs uzsver to, ka pašlaik iedzīvotāji nevar paļauties uz prognozējamu nodokļa apjomu. Un šim apgalvojumam ir pamats.
Vēl 2008. gadā tika iekasēti mazliet vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet tikai astoņus gadus vēlāk ieņēmumi vairāk nekā dubultojušies - iekasēti nepilni 220 miljoni eiro.
Lai gan interneta vietnē manabalss.lv ļoti ātri tika savākti vairāk nekā 12 tūkstoši parakstu ar pieprasījumu atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam, Finanšu ministrija risinājumu joprojām nav izstrādājusi.
"Finanšu ministrijā ir notikuši jau daudz darba grupu un ir izskatīti pāri par 10 modeļiem, kādā veidā varētu samērot realitāti ar īpašuma vērtību ar iedzīvotāju maksātspēju, ar pašvaldību vajadzībām, un pie tāda kopsaucēja, kas apmierinātu pilnīgi visus, neesam nonākuši. Jo katram izskatāmajam variantam, arī tam, kas bija pieteikts caur manabalss.lv iniciatīvu, ir jūtami trūkumi," norāda Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Finanšu ministrijas ziņojumu caurvij uzsvars uz to, ka nedrīkst samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tiesa, nevienā mirklī netiek norādīts uz to, ka pašvaldību apetīte dažu gadu laikā ir ievērojami augusi.
Ziņojums gan norāda, ka valsts nevar garantēt, ka nodokļu slogs atbildīs katra cilvēka maksātspējai: "Valsts ir atbildīga par samērīgu nodokļu slogu valstī kopumā, taču tā nevar nodrošināt, ka attiecīgais nodokļa slogs ir atbilstošs katras konkrētās personas maksātspējai, ja tās ienākumi ir nelieli, savukārt nekustamais īpašums – vērtīgs."
