Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz no nākamā gada ieviest grantu programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei – valsts varētu līdzfinansēt augsti kvalificēto darbinieku algas, jo sākumstadijā uzņēmums to nevarētu atļauties.
*Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums
Komersants ar augstas izaugsmes potenciālu
Pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību
Strādā pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību
Apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados, piesaistot liela apjoma riska kapitāla investīcijas.
Sākotnēji netiek gūta peļņa.
Ik gadu tie ir 20 uzņēmumi Latvijā.
Fiksēts mēneša maksājums, nevis ienākuma un sociālo nodoklis
Lai mazinātu nodokļu slogu, jaunuzņēmumiem darbības sākumposmā būs iespēja par katru nodarbināto iemaksāt minimālo fiksēto mēneša maksājumu – divu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā, kas šobrīd ir 252 eiro. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Šāds maksājums būtu piemērojams uzņēmumam, kurš ražo, attīsta inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas.
Fiksēta maksājuma ieviešanai nepieciešamos grozījumus ministrija iesniegs līdz 4.oktobrim.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (‘Vienotība”) skaidroja, ka “start-up” uzņēmumiem ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā.
“Tādēļ Latvijā jārada tāda uzņēmējdarbības ekosistēma, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei, augstas pievienotās vērtības produktu un jaunu darba vietu radīšanai,” uzsvēra ministrs.
Pašlaik Latvijā ir vidēji 20 “start-up” uzņēmumi gadā, bet ministrs Latvijas Radio atzina, ka ar šo īpašo režīmu gribētu šo skaitu vismaz dubultot.
Valdībā nevienprātība par atvieglojumus sociālajām iemaksām
Tieši par ierosinājumu noteikt būtiskus atvieglojumus sociālajām iemaksām valdībā debates lielākās izraisījās. Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") neslēpa, ka šādam ierosinājumam piekrīt tikai kā kompromisam un uzskata, ka uzņēmumus ir jāatbalsta ar nodokļu atlaidēm, kuras neietekmē strādājošo nākotnes sociālo nodrošinājumu.
"Mums nākotnē vajadzētu izslēgt jebkuru iespēju veidot atbalstu uz cilvēku rēķina, un šeit es domāju, ka jebkurš atbalsts, kas tiek dots, nedrīkst skart sociālās iemaksas. Jo sociālās iemaksas ir šo cilvēku nākotnes līdzekļi – pensijas, pabalsti, veselības apdrošināšana. Un, ja mēs paši mudinām ar saviem atbalstiem cilvēkus nemaksāt nodokļus par sevi, vai arī samazināt savu atalgojumu nākotnē, tad tas nav pareizi no valsts uzbūves viedokļa," norādīja Reirs.
Arī Latvijas Darba Devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns brīdināja par to, ka tik apjomīgas sociālo iemaksu atlaides var izrādīties konkurenci kropļojošas un mudināja piemērot mērenākas atlaides. "Protams, visi darba devēji, kuri maksā normālas algas un lielas algas, grib, lai viņiem arī būtu šāda sociālā nodokļa sistēma, ka obligātās sociālās iemaksas no divām minimālajām mēnešalgām un pēc tam 10% pats savā pensiju kapitālā, 3.līmenī. To visi grib, bet es saprotu, ka visiem tas nav dots.
Tātad patiesībā uz šiem darbiniekiem ir ļoti radikāli konkurenci kropļojošs modelis.
Un būtu priekšlikums vismaz valsts sociālās iemaksas noteikt vismaz par pārsniegto summu, kas ir virs 800 eiro un 4000 eiro vismaz 50% apmērā no vispārējās valsts obligātās sociālās iemaksu likmes.
Tomēr valdību pārliecināja Ekonomikas ministrijas arguments par to, ka tik apjomīgas atlaides pienāksies tikai ļoti nelielam skaitam uzņēmumu uz stingri ierobežotu laiku.
"Mēs dodam šo ļoti terminātai grupai ar ļoti skaidru noteikumu – šai grupai ir jāspēj savu biznesa ideju attīstīt ļoti strauji, un jāspēj piesaistīt kapitāls. Un ja viņi to nevar izdarīt, tad mēs to nedarām. Šis nav tikai dzīves stila pasākums, kur var tikai priecāties – cik man te labi dzīvojas," pauda Ašeradens.
Dzīvesstila uzņēmumiem palīdzēs 2018.gadā
Ekonomikas ministrija arī iecerēja no 2018.gada palīdzēt tā sauktajiem dzīvesstila uzņēmumiem ar ierobežotām izaugsmes iespējām, un uzņēmējdarbības uzsācējiem ar prognozējamu pakāpenisku izaugsmi. Pie konkrētiem risinājumiem un nosacījumiem šim atbalstam ministrija strādās nākamā gada pirmajā pusē.
Dzīvesstila uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniegs noteiktu robežu, ministrija plāno noteikt fiksētu, nelielu mēneša patentmaksu, kura ievērojami vienkāršotu arī uzņēmuma grāmatvedību.
Paredzams, ka tieši šie priekšlikumi aizvietos tā saukto mikrouzņēmuma nodokli.
Tas, kā liecina Labklājības ministrijas nupat sagatavots atzinums, šo gadu laikā tā arī nav sasniedzis savu mērķi un veicinājis uzņēmējdarbībā iesaistīto iedzīvotāju skaita būtisku pieaugumu, jo statistika apliecina, ka daļa no mikrouzņēmumu dalībniekiem jau iepriekš ir bijuši iesaistīti arī cita veida uzņēmējdarbībā.
Arī grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu ar 2019.gada 1.janvāri, atbildīgajām ministrijām ir uzdots sagatavot līdz šī 11.oktobrim un iekļaut valsts 2017.gada budžeta likumprojekta paketē.
Savukārt galīgos lēmumus un nepieciešamos likumu grozījumus par dzīvesstila uzņēmumu atbalsta mehānismiem ir iecerēts sagatavot līdz 2017.gada 1.jūnijam, nodrošinot to stāšanos spēkā no 2018.gada sākuma.
