Par spīti asiem iebildumiem no uzņēmuma „Latvijas gāze” (LG), valdība otrdien, 9.februārī, atbalstījusi Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuri paredz, ka uzņēmumi papildu dabasgāzes piegādes līgumam varēs slēgt arī sadales sistēmas pakalpojuma līgumu par dabasgāzes, kas iegādāta ārpus Latvijas, transportēšanu līdz gazificētajam objektam.
Šāds regulējums, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas ieceri, piemēram, tādiem patērētājiem kā „Latvenergo”, ļaus iegādāties dabasgāzi arī ārpus Latvijas. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīst, ka šie noteikumi gan ir pagaidu risinājums, bet tie ir nepieciešami, lai pēc iespējas ātrāk tirgum nodrošinātu normatīvo bāzi. „Šis ir pagaidu risinājums. Iespējams, tas nav ideāls, taču ir gana labs, lai viss notiktu gludi, un es ceru, ka nākamais ekonomikas ministrs izstrādās jaunos noteikumus nevis kā likumprojektā šobrīd paredzēts - līdz nākamā gada aprīlim, bet gan līdz šī gada beigām. Tas būtu mans personisks lūgums, lai tirgus dalībniekiem iespējami drīz būtu skaidri spēles noteikumi,” norādīja ministre.
Uzņēmums LG gan uzskata, ka šādus noteikumus nebūtu vajadzējis pieņemt, līdz nav stājušies spēkā patlaban Saeimā skatītie un paša uzņēmuma aktīvi apstrīdētie grozījumi Enerģētikas likumā.
Uzņēmuma viedokli valdības sēdē aizstāvēja arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras pārstāvis Andris Alksnis pievērsa uzmanību, ka LG viedoklis, pieņemot noteikumos, būtu jāņem vērā, un par iecerēto regulējumu nav vienprātības arī politiķu vidū. „LG viedoklis šajā gadījumā būtu vērā ņemams. Otrs, kas mulsina, ir fakts, ka divos lasījumos Saeima no Enerģētikas likuma ir izņēmusi tos pantus, uz kuru pamata ir pieņemti šie MK noteikumi,” pauda Alksnis.
"Mēs aicinājām neskriet ratiem pa priekšu, pagaidīt, kad tiek pieņemti un stājas spēkā enerģētikas likuma grozījumi un tad arī risināt jautājumus MK noteikumu līmenī, ļoti elementāra prasība, nevis šobrīd izdot noteikumus, kuru deleģējums pazūd un jautājumus, kur MK šobrīd nemaz nav kompetences, bet ir regulatora kompetence," piebilda zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" jurists Edgars Pastars.
Savukārt bez īpašām debatēm apstiprinātas Ekonomikas ministrijas sagatavotās Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam - paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, kuru mērķis, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, ir sekmēt piegāžu drošumu, konkurenci enerģijas tirgū, ka arī ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu. „Galvenais uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu enerģētiku sabiedrībai, un te ir divas komponentes. Pirmais ir energoapgādes drošums, kas paredz stabilas enerģijas piegādes, dažādot enerģijas piegādes un starpsavienojumus, naftas rezervju veidošana un citi pasākumi. Otrs bloks ir zaļās enerģijas īpatsvara palielināšana (..),” uzskaitīja ministre.
Tiesa, daudzu enerģētikas nozares uzņēmēju vērtējums par apstiprinātajām pamatnostādnēm, visticamāk, būs negatīvs, jo, kā iepriekš norādījuši nozares uzņēmumi, nesen pieņemot lēmumu uz vairākiem gadiem atteikties no jauna atbalsta piešķiršanas atjaunojamās enerģijas ražošanai, ministrija esot praktiski apturējusi nozares izaugsmi, un Latvijai var būt būtiskas grūtības sasniegt pašai savus izvirzītos mērķus atjaunojamās enerģijas attīstības jomā līdz 2020.gadam.
Ar noteikumiem paredzēta kārtība, kādā uzņēmumi var piegādāt ārvalstīs iegādāto dabasgāzi līdz tam piederošajam gazificētajam objektam. Šādam lietotājam ir jāslēdz sistēmas pakalpojuma līgums. Līdz ar to dabasgāzes sistēmas operatoriem būs jānodrošina vienlīdzīga un atklāta pieeja attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem ne tikai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu.
Tāpat noteikts, kā sistēmas operators noteiks un nošķirs dabasgāzes piegādes līguma un sistēmas pakalpojuma līguma ietvaros piegādātos dabasgāzes apjomus.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikumus, ar kuriem vēlas nodrošināt, ka gāzes sistēmu savas gāzes transportēšanai var izmantot arī sadales sistēmai pieslēgts klients. Tiesa, “Latvijas gāze” jau paudusi, ka par jebkādu savu monopoltiesību ierobežojumu pirms 2017.gada gatava vērsties tiesā.
Neraugoties uz šādām iecerēm, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš atzina - teorētiski gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau tagad, taču praktiski pilnībā brīvs tas būs tikai pēc 2017.gada.
Arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš norādīja - lai gan noteikumi paredz vienādus principus gāzes transportēšanai un sadalei, tomēr nevar zināt, vai tie patiesi ļaus “Latvenergo” importēt gāzi no Lietuvas.
