Jau stāstīts, ka domstarpības šajā jautājumā ir Labklājības un Finanšu ministrijai, un otrdienas valdības sarunas ar sociālajiem partneriem parādīja, ka Labklājības ministrijas plāna atbalstītāji paliek mazākumā.
Lai arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens otrdien, 9.augustā, valdības un sociālo partneru sanāksmē kārtējo reizi aizstāvēja pozīciju, ka minimālās algas celšana neko sliktu tautsaimniecībai nenodarīs, valdības vadītāju vairāk pārliecināja pretējās puses argumenti
„Es pieņemu, ka mēs celsim minimālo algu, bet tikai sabalansējot to ar visām iespējām, lai tas neapēstu tā jau šauro fiskālo telpu un lai tas netraumētu uzņēmējdarbību,” teica Ašeradens. „Nu, ja gribat manu viedokli, es domāju – līdz 10 eiro. Vairāk mūsu attīstības tendence un izaugsme nevar atļauties,” pauda ekonomikas ministrs.
Atšķirībā no Labklājības ministrijas piedāvātajiem 37 papildu eiro, šādu variantu kā iespējamāku vērtē arī darba devēju pārstāvji.
Tikmēr citi piedāvātie risinājumi, lai minimālo algu saņēmēju ienākumus tomēr varētu kāpināt straujāk, arī tiek noraidīti.
Piemēram, arodbiedrību piedāvāto neapliekamā minimuma celšanu valdībā vērtē vēl skeptiskāk. Tas radītu zaudējumus pašvaldību makos, jo attiecīgi samazinātos nodokļu ieņēmumi. Bet iespēju kompensēt šo iztrūkumu neesot.
Tomēr arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka ir jādomā par zemo algu problēmu, turklāt risinājumiem jābūt kompleksiem. „Mēs cenšoties nodrošināt konkurētspēju ar ļoti zemu algu. Mēs panākam pretējo efektu, mēs redzam, ka mēs neattīstāmies un ka cilvēki brauc projām, un daudzi aiziet ēnu ekonomikā. Tas ir tieši tāpēc, ka ir zema darba samaksa, cilvēki nav ieinteresēti par to strādāt,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības vadītājs Pēteris Krīgers.
Kopsaucējs pusēm ir jāatrod līdz septembra sākumam, kad paredzēts pabeigt budžeta projektu un nodot to izskatīšanai Saeimā.
Jau vēstīts, ka LM piedāvājusi par 37 eiro nākamgad palielināt minimālo algu, kas pašlaik ir 370 eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan norādīja, ka tas būtu pārāk straujš minimālās algas kāpums. "Ja vispār ceļ [minimālo algu], tad ne vairāk par 10 eiro,” iepriekš teica Reizniece-Ozola.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs iepriekš norādīja, ka priekšlikums no nākamā gada par 37 eiro celt minimālo algu tiek virzīts, jo Latvijas ekonomika attīstās labi. "Ceļot minimālo algu, palielinās tā algas daļa, kas netiek maksāta aploksnē,” piebilda ministrs.
