Šis ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, lai jaunuzņēmums jeb strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums saņemtu valsts atbalstu.
Jaunuzņēmumi atbalstam varēs pieteikties no 1.janvāra, paredz Saeimas trešdien galīgajā lasījumā pieņemtais likums.
Tieši vismaz 30 000 eiro slieksnis kvalificēta riska kapitāla investora piesaistē noteikts kā apliecinājums pieteiktās biznesa idejas dzīvotspējai.
*Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums
Komersants ar augstas izaugsmes potenciālu
Pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību
Strādā pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību
Apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados, piesaistot liela apjoma riska kapitāla investīcijas.
Sākotnēji netiek gūta peļņa.
Ik gadu tie ir 20 uzņēmumi Latvijā.
Jaunuzņēmumiem paredzēti divu veidu atbalsta pasākumi, kurus uzņēmums varēs izmantot pirmos piecus komercdarbības gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā.
Viens no pasākumiem ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas būs maksājums divu minimālo iemaksu apmērā - 2016.gadā 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus būs jāmaksā solidaritātes nodoklis. Šāds fiksētais maksājums aizstāj valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli par attiecīgo darba ņēmēju.
Vēl jaunuzņēmumiem paredzēta atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, un to varēs izmantot gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums. Tāpat pie noteiktiem nosacījumiem paredzēta uzņēmumu ienākumu nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaide.
Likums arī nosaka jaunuzņēmumu atbalsta programmas piemērošanas termiņu, kā arī ierobežojumus. Plānots, ka par uzņēmuma dalību valsts atbalsta programmās lems īpaša komisija, ko apstiprinās Ekonomikas ministrija.
Iepriekš Ekonomikas ministrija lēsa, ka atbalsta programmas apmērs būs trīs miljoni eiro.
Jaunuzņēmumu darbības likums septembra beigās valdībā izraisīja asas diskusijas.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") norādīja, ka "start-up" uzņēmumiem ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovāciju sekmēšanā. Latvijā ir vidēji 20 “start-up” uzņēmumi gadā, bet ministrs atzina, ka ar šo īpašo režīmu gribētu šo skaitu vismaz dubultot.
Tikmēr iebildes pret būtisku sociālo atvieglojumu ieviešanu izteica labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Piemēram, Reirs norādīja, ka šādam ierosinājumiem piekritis tikai kā kompromisam un norādīja, ka uzņēmumus ir jāatbalsta ar nodokļu atlaidēm, kuras neietekmē strādājošo nākotnes sociālo nodrošinājumu. Toties konfederācija norādīja, ka šādas atlaides ir konkurenci kropļojošas.
Arī paši uzņēmēji lielas cerības ar Jaunuzņēmumu darbības likumu nelolo. Viņi norāda, ka šis ir viens neliels solis pretī tam, lai Latvijas "start-up" uzņēmumi būtu starptautiski konkurētspējīgi un lai Latvijas uzņēmējdarbības vide būtu sakārtotāka. Turklāt, lai iegūtu valsts atbalstu, uzņēmumiem būs jāiet grūts ceļš.
