Ministru kabinets 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam skatīs ārkārtas sēdē ceturtdien, 13. oktobrī, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija.
Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi.
Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai," norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti papildu 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse, piebilst FM.
Finansējums veselības aprūpei pārsniegs pirmskrīzes līmeni
Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem.
FM atzīmē, ka nākamā gada finansējums veselības nozarei par vairāk nekā 30 miljoniem pārsniegs 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.
Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gada budžetā paredzētais. Nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā. Tostarp 15,7 miljoni eiro ir jārod Izglītības un zinātnes ministrijai, pārskatot savus tēriņus.
Pabalstiem nākamgad papildus atvēlēs 197 miljonus eiro
Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks, norāda FM.
Runājot par demogrāfijas pasākumiem, tiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm – šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017.gada 1.jūlija.
Vēl no nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro esošo 370 eiro vietā.
Valsts budžeta ieņēmumus veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1113,8 miljonu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.
No ēnu ekonomikas cer iegūt 16 miljonus eiro
Paredzēts, ka lielu daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus.
Prognozēts, ka papildus tiem pasākumiem, kas bija plānoti aizvadītā un šī gada budžetos, 2017. gadā tie budžetam dos papildu 16 miljonus eiro.
Kā būtiskākos pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai FM min būvniecības nozarē paredzēto ģenerāluzņēmēja atbildību, lai par visiem tā būvobjektā nodarbinātajiem tiek samaksāta vismaz minimālās sociālās iemaksas par nostrādāto laiku. Tiks ierobežoti arī skaidras naudas darījumi starp privātpersonām, kā arī veicināta informācijas pieejamība Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.
FM norāda, ka būtisks ēnu ekonomikas mazināšanas pasākums ir arī taksometru nozares sakārtošana, kur paredzēts noteikt sociālās iemaksas mēnesī 130 eiro apmērā par katru uzņēmuma taksometru, kas palīdzēs nodrošināt taksometru vadītāju sociālo aizsardzību.
Fiskālā rezerve un deficīts 1,1% apmērā no IKP
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā jau 14. oktobrī.
