„Griežamies valdībā ar lūgumu tādam ļoti operatīvam pasākumam kā ciltsdarba atbalstam, kur ir aprēķināti vairāki scenāriji pie attiecīgiem samazinājumiem. Konkrēti – mēs esam aprēķinājuši, ka pašizmaksai [par pienu] esot 25-27 centi, šie cipari maksimālajā samazinājumā ir 20 centi [iepirkuma cena]. Tad mums ir vajadzīgi 13,9 miljoni eiro līdz jaunajam gadam (..) Rītdien [otrdien] šim jautājumam būtu jābūt valdības sēdē,” teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
"Tūlīt otrā dienā nevarēs dabūt, bet tad, kad Finanšu ministrija ieskaitīs Lauku atbalsta dienestam, mēs rēķinām tās varētu būt divas nedēļas, tad tas patiešām varētu notikt," prognozēja ministrs.
Palīdzību saņemtu uzņēmumi, kas ir cietuši no satricinājumiem, ko radījušas sankcijas. Šie uzņēmumi varētu saņemt nodokļu atvieglojumus, un Zemkopības ministrija varētu dzēst kredītu procentus.
Ministrs Dūklavs pārliecināts – atšķirībā no citām nozarēm, piensaimniecībā palīdzība vajadzīga tūlīt un uzreiz.
„Ja saimniekam ir 100 govis, viņš nevar nodot pienu, naudu viņam nemaksā, jābaro ir, visi izdevumi ir, viņš var kādu daļu likvidēt no šīm govīm. Paliks 50. Bet, lai viņš šīs 50 govis pēc tam atjaunotu, vajadzēs daudzus gadus. Tā kā mēs uzskatām, ka tas ir tāds pirmais, ļoti svarīgais pasākums – mazliet iedot viņiem naudu, lai pie šīs pašizmaksas un pie šīs cenas mēs mazliet kompensētu starpību,” sacīja ministrs.
Finansiālai palīdzībai varēs pieteikties lauksaimnieki, kuriem ir piena kvotas un kas nodod pienu pārstrādei. Dažāda veida atbalstu jau tagad gatavs sniegt Lauku atbalsta dienests un Lauku attīstības fonds. Zemkopības ministrija pauž gatavību individuāli risināt katra atsevišķa uzņēmuma situāciju, jo katram varētu būt vajadzīgi atšķirīgi atbalsta mehānismi, norādīja ministrs. Arī Valsts ieņēmumu dienests solījis atbalstīt embargo skartos uzņēmumus. Tie varētu būt gan atliktie nodokļu maksājumi, gan soda procentu un nokavējumu naudu pārskatīšana.
ZM pavēstīja, ka varētu piešķirt piecus miljonus eiro, lai sankcijās cietušajiem uzņēmumiem palīdzētu atrast jaunus eksporta tirgus.
ZM arī cer, ka varētu tikt samazināts pievienotās vērtības nodoklis pārtikai, pret ko gan iepriekš iestājās finanšu ministrs Andris Vilks.
Eiropas līmenī būtisks pagrieziens varētu būt savienības zemkopības ministru ārkārtas sēde 5.septembrī, kurā Latvija uzstās uz soda atcelšanu par piena kvotu pārsniegšanu.
Tikmēr valdību veidojošo spēku koalīcija arī ir vienojusies par to, ka steidzamības kārtā grozīs Publisko Iepirkumu likumu, nosakot „zaļā iepirkuma” principus kā obligātus un tādējādi ļaus ievērojami vairāk atbalstīt vietējos ražotājus, izvēloties, piemēram, preci ar mazāku piegādes attālumu.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas pārstāve Zanda Kalniņa Lukaševiča prognozē, ka grozījumi varētu tikt apstiprināti jau septembra sākumā.
„Vienojāmies, ka šos grozījumus Iepirkumu likumā virzīs skatīšanai 4.septembra Saeimas sēdē, un mēs ceram, ka būs iespēja pārtraukumos to izskatīt arī jau komisijā, lai, iespējams, 4.septembra sēdē pieņemtu pavisam noteikti pirmajā, bet iespējams, arī otrajā un galīgajā lasījumā. Un šis likums tātad deleģētu Ministru kabinetu izstrādāt nepieciešamos Ministru Kabineta noteikumus,” sacīja deputāte,
Koalīcijā panākta arī vienošanās pagaidām atbrīvot no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa kravas automašīnas, kuras ved tranzītkravas un sniegt atbalstu Latvijas ražotāju dalībai starptautiskajās izstādēs.
Jau vēstīts, ka 7.augustā Krievija paziņoja, ka uz gadu aizliedz noteiktu lauksaimniecības un pārtikas produktu ievešanu no valstīm, kas saistībā ar krīzi Ukrainā ir noteikušas sankcijas pret Krieviju.
Ziņots, ka piensaimniecība ir viena no visvairāk sankciju apmaiņā cietušākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Vairākiem uzņēmumiem eksports uz Krieviju bija būtiska eksporta daļa.
