To paredz parlamenta pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.
Līdz ar to saskaņā ar līdzšinējo regulējumu no 2017.gada 1.janvāra kadastrālās vērtības būtu jāaprēķina, nodrošinot to atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85% apmērā. Jaunā kadastrālo vērtību bāze valdībai būs jānosaka līdz 15.jūnijam, informē Saeima.
Kā norāda likumprojekta autori, nosakot kadastrālo vērtību jaunajiem mājokļiem atbilstoši tirgus situācijai, vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, tādēļ nepieciešams meklēt risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa apmēra ierobežošanai.
Kadastra vērtību "iesaldēšanu" atbalstīja, jo jaunie Valsts Zemes dienesta aprēķini liecināja par ievērojamu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Piemēram, tuvāk Rīgai iedzīvotājiem kadastra vērtība pieaugtu par 200 – 300% un attiecīgi arī nodoklis. Valdība sola, ka gada laikā nekustamā īpašuma nodokļa sistēma tiks pārskatīta.
Likuma noteikts, ka jauno kadastra vērtības aprēķinu sāks piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Savukārt kadastrālo vērtību bāzi 2018.-2019.gadam izstrādās atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija uz 2015.gada 1.jūliju.
Lai nākamgad atkal nenonāktu šādā pašā situācijā, Ministru kabinets uzdevis ministrijām pārskatīt nodokļu politiku, stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA). "Šobrīd jau valdība ir lēmusi to, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, pieaicinot citas kompetentās institūcijas, ir jāizstrādā un līdz gada beigām noteiktajā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā likuma grozījumi par nekustamā īpašuma nodokli, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašumu nodokļa pieaugumu," norāda Bērziņš.
Kā stāsta Bērziņš, šāda situāciju radusies, jo iepriekš pieņemtie noteikumi par kadastrālo vērtību noteikšanu nav samēroti ar nodokļu politiku, kā rezultātā daudziem nekustamā īpašuma nodoklis kļūtu nepanesams.
"Šīs bāzes veidojas uz tirgus principa. Respektīvi, tirgus vērtību principa, kas ir apmēram 85% plus mīnuss no tirgus vērtības. Tas koncepts jau sen bija zināms, un vērtējot attiecīgi ar skatu uz nākotni, kādas varētu būt šīs kadastrālās vērtības, tika konstatēts, ka pašreizējā nodokļu politika ir nesamērīga attiecībā pret attiecīgām iedzīvotāju grupām. Līdz ar to ir jārod šie risinājumi," saka Bērziņš.
Saeimai vēlāk būs arī jālemj par iedzīvotāju iniciatīvu atlikt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vienīgajam mājoklim. Šobrīd to vērtē Finanšu ministrija. "Ja mēs ieviesīsim šādu politiku, tad mums būs jāatbrīvo no nodokļa tādi mājokļi, kas ir piecu miljonu eiro vērtībā, jo noteikti šādam mājoklim būs kāds īpašnieks, kam tas būs vienīgais mājoklis. Turklāt, ja mēs šobrīd konstatētu, ka vienīgo mājokļu ir viens miljons, tad mēs varam sagaidīt, ka vienīgie mājokļi transformētos uz, piemēram, 1,5 miljoniem," saka ministrijas pārstāve Astra Kaļāne.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš norāda, ka būtu jāatsakās no progresīvā NĪN mājokļiem. Tas rada lielas rūpes gan tiem, kam ir nelielas mājas uz vērtīgas zemes, gan dzīvokļu īpašniekiem jaunajos projektos.
Pēc dienesta aplēsēm, ja Saeima nebūtu iesaldējusi kadastra vērtības, tad atsevišķiem mājokļiem NĪN nākamajā gadā būtu pat piecas reizes lielāks.
Pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz noteikt, ka jauno kadastra vērtības aprēķinu sāks piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Savukārt kadastrālo vērtību bāzi izstrādās pēc situācijas nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija 2015.gada 1.jūlijā.
