Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas projektā "Farmācijas neredzamā vara" sadarbībā ar Latvijas Televīziju pētīja, kā mainījies aptieku tirgus kopš 2010.gada. Tad sākotnēji bija plānots noteikt, ka aptiekas Latvijā drīkst piederēt tikai farmaceitiem, taču striktā prasība atcelta un ieviesti aptieku tīkliem labvēlīgāki nosacījumi.
Šo gadu laikā ar kājām gaisā apgriezušās proporcijas starp tā dēvētajām neatkarīgajām aptiekām un aptieku ķēdēm. 2010. gadā 60% aptieku bija neatkarīgās aptiekas, bet šobrīd ir otrādi – apmēram 40% ir neatkarīgas aptiekas, bet 60% aptieku pieder ķēdēm.
Veselības ministre Čakša gan tirgus konsolidācijā problēmu nesaskata: "Domāju, ka tas, ka aptiekas nav tikai katra viena pati par sevi, bet ir ķēdēs, pēc būtības nav problēma.
Ja viens no kritērijiem ir, lai tā pieejamība ir arī diennakti, un, ja redzam, kas tas ir ļoti sarežģīti izpildāms uzdevums, jo tas uzreiz rentabilitāti samazina konkrētajai aptiekai (..). Vēl viens nosacījums ir, lai [medikamenti] būtu pagatavojami uz vietas aptiekā, kas atkal uzreiz samazina rentabilitāti aptiekai. Līdz ar to tā savā būtībā nav tā lielākā problēma."
Pēc ministres sacītā, problēma var būt tad, ja aptieku ķēde mēģina klientiem pārdot to, kas viņiem nav vajadzīgs.
Latvijas Radio pētījums liecina, ka daudzviet slimnīcās un ap tām ir izveidojies un arvien nostiprinās vienas aptieku ķēdes monopols, un pacientam atliek tikai izvēle starp viena tīkla aptiekām. Latvijas Radio rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" pirmdien īpaši pievērsās vienam gadījumam – kā aptieku tīkla "Mēness aptiekas" īpašnieks tika pie sen kārotas vietas Stradiņa slimnīcas teritorijā.
