Lielo aptieku ķēžu īpašnieki pamatā ir vai nu zāļu vairumtirgotāji vai arī uzņēmums, kura īpašumā ir gan šī aptieka, gan kāds vairumtirgotājs. Līdz ar to ir pamats teikt, ka lielākoties konkrēta aptieku ķēde ir saistīta ar konkrētu vairumtirgotāju.
Piemēram, "A-Aptiekas" pieder vairumtirgotājam "Magnum Medical", "Benu aptieka" caur vienu īpašnieku ir saistīta ar "Tamro". Līdzīgi "Euroaptieku" īpašnieks nodarbojas gan ar zāļu vairumtirdzniecību, gan mazumtirdzniecību, bet "Latvijas aptieku” tīkls savukārt pieder zāļu ražotājam "Olainfarm".
Bet visplašāk dažādu jomu vienas nozares uzņēmumu apvienojis holdings "Repharm”, kam pieder "Mēness aptiekas”. Vairumtirgotājs – "Recipe plus". "Repharm" nodarbojas arī ar zāļu ražošanu (AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika"), veselības pakalpojumu sniegšanu (AS "Veselības centru apvienība"), kā arī ar laboratorijas pakalpojumiem (SIA "Centrālā laboratorija").
Šāda dažādu, bet tomēr vienas sistēmas uzņēmumu apvienošana no biznesa viedokļa tiek veidota, lai gūtu priekšrocības pār konkurentiem. Taču no patērētāja viedokļa tajā ir riski.
Labumu gūst divkārt
Farmācijā vertikāli integrētiem uzņēmumiem ir vairākas priekšrocības. Viena no tām - iespēja gūt maksimālo peļņu pat regulētas cenas gadījumā. Proti, valsts ir noteikusi maksimālo piecenojumu zālēm.
Tomēr, ja starp ražotāju un zāļu gala pircēju aptiekā nostājas viens un tas pats tirgotājs, taču vienreiz kā vairumtirgotājs, otrreiz – kā aptieka, labumu tas gūst divkārt. Turklāt, ja tīkls ir liels, var piemērot maksimālos piecenojumus, jo tuvumā citu aptieku tāpat nav.
Vēl plašāk integrētās struktūrās, kad klāt ir arī, piemēram, veselības centri un ārsti, to īpašniekam ir iespēja savus klientus novirzīt pa sev izdevīgajiem ceļiem.
Pacients atnāk pie konkrētā uzņēmuma paspārnē strādājoša ārsta, kurš izraksta zāles un savu pacientu nosūta, piemēram, uz saistīto aptieku, kurai savukārt ārsta izrakstītās zāles piegādājis saistītais vairumtirgotājs.
Veselības centru apvienībā, piemēram, jau kādu laiku pacientiem piedāvā īpašo piedāvājumu karti "Mēness aptiekās". To pārvaldošajā holdingā "Repharm" bez savām biznesa interesēm uzskata, ka tā esot ērtāk cilvēkiem, kuriem vajadzīgs plašs pakalpojumu klāsts.
"Ja raugās no cilvēka viedokļa, tad šie solīši ir saskaldīti – kur man tagad iet. Tas, ko mēs mēģinām, ir cilvēkam atvieglot šo ceļu – ka viņš ir aprūpēts kopumā," teica holdinga AS "Repharm" ģenerāldirektors Dins Šmits.
Pārbaudē pārkāpumus nekonstatē
Taču to, ko realitātē var nozīmēt šāda vertikālā integrācija, pērn Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" ieskicēja ārsts, Teksasas universitātes asociētas profesors Uģis Gruntmanis, kurš padziļināti analizējies arī Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Viņš pauda bažas, ka tas apdraud pacienta veselības aprūpes kvalitāti.
"Man viena ārste pāris mēnešus atpakaļ teica, ka viņa strādā vienā no šīm vertikāli integrētām poliklīnikām. Un mani pilnībā nošokēja tas, ko viņa teica, ka šī kompānija ir iepirkusi kaut kādu multivitamīnu un pieprasa, lai katrs ārsts izraksta šo multivitamīnu katram pacientam neatkarīgi no specialitātes. Ja ārsts atsakās, tad pie viņa pieliek blakus ārstu kontrolieri, kas tad šim pacientam saka, ka viņam vajag pirkt šo vitamīnu. Tas ir pilnīgi augstākais ārsta ētikas, medicīnas sistēmas ētikas pārkāpums," teica Gruntmanis.
Vēlāk pēc veselības ministres iniciatīvas Veselības inspekcija par šo gadījumu uzsāka pārbaudi. Tā gan beigusies, pārkāpumus nekonstatējot.
Un, kā stāstīja inspekcijā, pārbaude veikta, aptaujājot ārstus un iestādēm piesaistīto aptieku aptiekārus. Veselības ministre Anda Čakša, vaicāta, vai paļaujas uz pārbaudes rezultātiem, kuras metode bijusi šāda iztaujāšana, atzina, ka no formālā viedokļa viss ir izdarīts pareizi. Bet, ja problēmas tomēr esot, jautājums, kāpēc neviens par to neziņo.
"Pārrunājot ar Gruntmaņa kungu, kuram bija šī informācija, es tad arī lūdzu, vai šī ārste varētu uzrakstīt iesniegumu.
Šobrīd mums nav neviena iesnieguma, kaut vai anonīma no ārstiem, kas būtu kaut kādā veidā iespaidoti. Ir ļoti grūti runāt bez faktiem (..)," teica Čakša.
Mēģinājumi beidzas nesekmīgi
Tomēr par to, ka šāda dilemma integrētās struktūrās veselības nozarē pastāv, un ne tikai šādās paplašinātās, kur iesaistīti ārsti, bet arī daudz izplatītākajās divu dalībnieku - vairumtirgotājs-aptieka – attiecībās, jau daudzu gadu garumā runā gan nozares pārstāvji, gan Latvijas Farmaceitu biedrībā, gan Ārstu biedrībā.
Riskus no komercdarbības viedokļa saskata arī Konkurences padome (KP). Vēl 2008. gadā veiktā pētījumā tika secināts:
Kopš tā laika bijuši mēģinājumi radīt normatīvo regulējamu, lai vertikālo integrāciju ierobežotu. Veselības ministrija (VM) 2012. gadā pat bija rosinājusi grozījumus Farmācijas likumā, taču viss noklusa bez rezultāta. Un arī tagad kustības nav, lai gan vēl pērnvasar KP par jautājuma aktualitāti atgādināja veselības ministrei.
"Ja tirgū veidojas tāds ļoti spēcīgi integrēts [uzņēmums/holdings], tad ilgtermiņā tas nozarei var radīt nopietnas problēmas un arī VM šo jautājums ļoti labi apzinās.
Bet par to tiek runāts gadiem ilgi, un man jāsaka, ka šobrīd mūsu komunikācijā, jā, mēs piedalāmies darba grupā, mēs rakstām ieteikumus, viedokļus, un nekas nemainās. Tālāk par runām es neredzu, ka kaut kas notiktu," teica KP vadītāja.
Pagaidām risinājumu nemeklēs
"Man uzreiz jāatzīst, ņemot vērā, ka mums ir ļoti daudzas prioritātes, mēs par to esam runājuši, bet šobrīd tas jautājums ir nolikts mazliet tālāk, ņemot vērā prioritātes. Bet tas, ka jautājums ir jārisina, jā, bet es nevaru pateikt, ka tas būs tuvākajā laikā," teica ministre Čakša.
Tāda, lūk, ir veselības ministres nostāja – risinājums pagaidām meklēts netiks. Tomēr, to atliekot, vertikālās integrācijas tendenci un atsevišķu uzņēmumu izplešanos apturēt būs arvien grūtāk.
Kopš sižetā minētā KP pētījuma 2008.gadā, kurā jau bija nosaukti gan horizontālās, gan vertikālās integrācijas riski, neskaitot tagadējo ministri, neko nav darījuši vai panākuši arī seši iepriekšējie ministri – Ivars Eglītis (iepriekš Tautas partija), Baiba Rozentāle (iepriekš Tautas partija), Didzis Gavars, Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība), Ingrīda Circene ("Vienotība") un Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).
