Viens no visdiskutētākajiem likumprojektiem, kuru valdība atbalstījusi, lemjot par nodokļu izmaiņām 2016. gadā, ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumi. Tie paredz jau no nākamā gada deleģēt valdībai tiesības noteikt ne tikai mēneša, bet arī gada neapliekamo minimumu, kā arī ienākumu līmeni, no kura piemērojami minētie ar nodokli neapliekamie minimumi.
Tāpat grozījumi paredz sašaurināt to apgādībā esošo personu loku, par ko strādājošie ir tiesīgi izmantot nodokļa atvieglojumus. Proti, no nākamā gada nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām tiks piemērots tikai par nepilngadīgiem bērniem, kā arī par 18 gadu vecumu sasniegušajiem bērniem, kas pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs.
Savukārt par pārējiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, piemēram, nestrādājošajiem laulātajiem vai vecākiem, nodokļa atvieglojums tiks piemērots tikai tajos gadījumos, kad apgādībā esošais ģimenes loceklis ir invalīds, bet nesaņem pensiju vai citus ar ienākuma nodokli apliekamus ienākumus.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, patlaban Latvijā ir vairāk nekā 78 000 pilngadīgu iedzīvotāju, kas ir savu ģimenes locekļu apgādībā un par kuriem šie ģimenes locekļi saņem nodokļa atvieglojumus.
No likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" arī paredzēts svītrot normu, kas paredzēja nākamgad samazināt nodokļa likmi no 23% līdz 22%.
Azartspēļu nodokļa likme augs vidēji par 5%
Nākamā gada budžeta paketē iekļauti arī Izložu un azartspēļu nodevas un nodokli regulējošā likuma grozījumi, kas paredz vidēji par 5% palielināt azartspēļu nodevas un nodokļa likmi.
Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi, ka šis nodokļa palielinājums ļaus no azartspēļu organizatoriem jau nākamgad valsts budžetā iekasēt papildu ieņēmumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Ģirts Ludeks gan valdības sēdē sacīja, ka, reaģējot uz nodokļa pieaugumu, nākamgad Latvijā tiks slēgtas 15 līdz 20 spēļu zāles, bet darbu tajās zaudēs aptuveni 150 cilvēki.
Ludeks lēš, ka cerēto papildu ieņēmumu vietā valsts budžeta ieņēmumi no azartspēļu nodokļa un nodevas varētu sarukt par aptuveni pusmiljonu eiro, bet kopējie nodokļu ieņēmumi no nozares – pat par diviem miljoniem eiro.
NĪN maksājuma pieaugums nedrīkstēs pārsniegt 20%
Tāpat budžeta likumprojektu paketē iekļauti likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" grozījumi, kas tapuši ar mērķi ierobežot nodokļa pieaugumu lauksaimniecības zemei.
Proti, saskaņā ar Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķiniem, lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība, no kuras ir atkarīgs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs, nākamgad vidēji pieaugs par 29%, bet dažos apvidos pieaugums sasniegs pat 70%. Tādēļ likumā plānots iekļaut normu, kas noteiktu, ka nodokļa maksājuma pieaugums nedrīkst pārsniegt 20% gadā.
Biedrības "Zemnieku saeima" līderis Juris Lazdiņš gan uzskata, ka nodokļa pieauguma ierobežojumam būtu jābūt vēl striktākam, jo pēdējos gados nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par lauksaimniecībā izmantojamo zemi atsevišķos gadījumos pieauguši pat par 300%.
Lauksaimnieku organizācijas vēlas, lai likumā tiktu noteikts vēl "lēzenāks" NĪN maksājuma pieaugums un turpmākos desmit gadus tieši lauksaimniecības zemei piemērojamā NĪN maksājuma kāpums nedrīkst pārsniegt 10%.
Ņemot vērā lauksaimnieku organizāciju iebildumus, gatavojot likumu otrajam lasījumam Saeimā, vēl plānots diskutēt par iespējām nodrošināt lēnāku nodokļa pieaugumu, pēc neilga pārtraukuma Ministru kabineta sēdē paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). VZD šai diskusijai Saeimā jāsagatavo aprēķini par iespēju noteikt NĪN maksājuma pieauguma ierobežojumu 10% apmērā.
Zaļā gaisma "bagātnieku" nodoklim
Nolūkā papildināt valsts budžeta ieņēmumus, valdība atbalstījusi arī Solidaritātes nodokļa likumu, kas paredz no nākamā gada ieviest īpašu solidaritātes nodokli. Tā likme būs vienāda ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas patlaban ir 34,09%, taču nodokļa ieņēmumi nonāks nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā.
Solidaritātes nodoklis gan būs jāmaksā tikai visdāsnāk atalgotajiem strādājošajiem, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas patlaban ir 48 600 eiro gadā.
FM pārstāvis Ilmārs Šņucins īpaši uzsvēra, ka solidaritātes nodokļa ieviešana ne tikai ļaus papildināt valsts budžeta ieņēmumus, bet arīdzan mazinās ienākuma nodokļa regresivitāti.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns šo algas nodokļu regresivitāti mudināja mazināt, atceļot tikai pirms dažiem gadiem atjaunotos sociālo iemaksu griestus. Pret to valdības sēdē iebilda labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš norādīja, ka tādā gadījumā būtu jālemj par sociālo pabalstu ierobežošanu. Šāda iespēja tikusi vērtēta, taču noraidīta kā nelietderīga.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš ministriem atgādināja, ka Eiropas Komisija Latvijai rekomendējusi meklēt iespējas palielināt dabas resursu un īpašuma nodokli. Tāpat papildu ieņēmumus budžetā būtu iespējams gūt, ieviešot tā dēvēto reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību atsevišķu preču, piemēram, mobilo tālruņu un datortehnikas piegādēm.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aplēses liecina, ka šādas izmaiņas PVN maksāšanas kārtībā ļautu nākamā gada valsts budžeta ieņēmumus papildināt par vairāk nekā 30 miljoniem eiro, klāstīja Endziņš.
Atbilstoši valdībā lemtajam, priekšlikumi par tā dēvētās reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu informācijas tehnoloģiju nozarei varētu tikt iesniegti Saeimā.
Saskaņā ar FM rīcībā esošajiem datiem, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā aptuveni 5000 cilvēku.
