- "Vienotības" Saeimas frakcija iebilst
- NA un ZZS par piedāvājumu
- LTRK pret sociālo iemaksu slieksni
- Valsts budžets nebūtu jāgroza
Premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) pārstāvis Andrejs Vaivars lsm.lv sacīja, ka pēc uzņēmēju un nevalstisko organizāciju iebildumiem koalīcijas partijas vienojās nākamgad tomēr vēl neievest jau 2015.gadā pieņemto normu, ka sociālās iemaksas jāmaksā no minimālās algas, pat ja darbinieks strādā nepilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu.
Budžeta ieņēmumus tas nesamazināšot, jo to kompensēs, palielinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 9% līdz 15%.
"Šobrīd diemžēl jāatzīst arī tas, ka pat es tikai septembrī uzzināju par šāda nodokļa stāšanos spēkā un ka mēs šobrīd neesam gatavi noadministrēt to, kas 1. janvārī būs, nevienam nesaprotot, vai viņam ir jāmaksā vai viņam nav jāmaksā, jo sistēma nav gatava," pēc koalīcijas sēdes atzina Kučinskis.
Starpību, kas radīsies no minimālā "sociālā nodokļa" nepalielināšanas, ieskaitīs sociālajā budžetā.
Koalīcijas sēdē piedalījas premjers (Zaļo un zemnieku savienība), Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
Lai gan vienošanās par darba virzienu koalīcijā ir panākta, premjers Kučinskis trešdien plāno apspriest detaļas ar "Vienotības" frakciju, kurai par to bija vairāki jautājumi.
"Vienotības" Saeimas frakcija iebilst
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns pēc partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas sēdes atzina, ka "Vienotības" Saeimas frakcija pagaidām neatbalsta valdības priekšlikumu vēl neieviest sociālo iemaksu slieksni un paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
Nevarēju iedomāties, ka ka 2 nedēļas pēc budžeta pieņemšanas premjers runās par MUN palielināšanu līdz 15% 2017.gadā
— Andrejs Judins (@AndrejsJudins) December 7, 2016
Smiltēns norādīja, ka šis priekšlikums nav gana daudz izdiskutēts un par to nav pietiekami daudz informācijas, tostarp par ietekmi uz valsts nākamā gada budžetu. Tiesa, partijas Saeimas frakcijas deputāti arī pilnībā nenoraida premjera piedāvājumu.
"Bet mēs esam konstruktīvi noskaņoti, lai palīdzētu premjeram tikt galā ar šo haosu, kas ir radies pēdējās dienās," teica Smiltēns.
Ministru Prezidenta šodien izteiktais pēkšņais piedāvājums mainīt Saeimā nupat pieņemtu valsts budžetu ir neprofesionāla rīcība (1)
— Andris Piebalgs (@APiebalgs) December 7, 2016
Saeimas deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība") pēc partijas Saeimas frakcijas sēdes Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda neizpratni par to,
ka plānots atteikties no iepriekš jau pieņemtiem lēmumiem un par partijas "Vienotība" nespēju "noturēt" jau pieņemtus lēmumus.
"Tas, kas notiek ar mikrouzņēmuma nodokli, tā ir kosmiska apmēra katastrofa. Tāda sajūta bija, ka Saeimā strādā īpašs režīms, kas atslēdz domāšanu," teica deputāte, norādot, ka sociālo iemaksu slieksnis bija plānots ar mērķi rūpēties par strādājošo sociālo nodrošinājumu.
MUN nodokļa strauja paaugstināšana vairo uzņēmējos neuzticēšanos valdības lēmumiem un faktiski vairo nedrošību sabiedrībā (2)
— Andris Piebalgs (@APiebalgs) December 7, 2016
NA un ZZS par piedāvājumu
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda, ka “Vienotība” šobrīd ietur pauzi, bet Nacionālā apvienība un ZZS atbalsta piedāvāto risinājumu.
Putra uzsvēra, ka ir jāsaprot - ja šobrīd jāpieņem radikāli lēmumi, tas jādara diezgan ātrā tempā, jo jaunais gads jau drīz sākas, un uzņēmējiem šobrīd ir iespēja tikai līdz 15.decembrim pieteikties mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam nākamajā gadā. Acīmredzot šis termiņš būs jāpagarina līdz janvāra beigām, sacīja Putra.
Putra arī atzina, ka diskusijas par 15% likmi mikrouzņēmumiem bija jau 2015.gadā un tagad “mēs, Finanšu ministrija, to restartējām”.
Savukārt, runājot par sociālo iemaksu slieksni, Putra norādīja, ka šajā jautājumā vēl ir jāmeklē risinājumi, lai administratīvo slogu nepadarītu vēl smagāku.
"Minimālās sociālās iemaksas būtu grūti administrējamas," teica FM parlamentārais sekretārs.
LTRK pret sociālo iemaksu slieksni
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalstītu priekšlikumu atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām. Tomēr, ja palielināsies mikrouzņēmumu nodokļu likme, uzņēmējiem ir svarīgi, lai šis pieaugums ir saprātīgs.
"Tas, kas ir absolūti skaidrs, ka minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, šī sistēma, kurai vajadzētu stāties spēkā no 1. janvāra, skaidrs, ka tā radīs kaudzi juku un nepareizību, kā rezultātā var būt bezdarbs un ēnu ekonomikas palielināšanās. Līdz ar to, ja valdība kaut kādā veidā atradīs par iespējamu šo iepriekšējās valdības kļūdu sakārtot, tas, protams, būs apsveicami," teica Endziņš.
Svarīgākais esot, lai likmes pieaugums ir saprātīgs, norāda LTRK vadītājs Endziņš. Viņš pagaidām piesardzīgi komentēja izskanējušo mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielinājumu līdz 15%.
"Tur ir jāskatās, kāds būs valdības lēmums, tad arī skatīsimies, kāds viņš ir. Tur ir jārēķina. Ja tā likme būs par lielu, tad skaidrs, ka tur būs virzība uz ēnu ekonomiku un tāpat nekāda labuma nebūs. Ja tā likme būs saprātīga, nebūs tik traki," sprieda Endziņš.
Valsts budžets nebūtu jāgroza
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam lsm.lv norādīja, ka koalīcijas konceptuāli vērtētajam priekšlikumam nebūtu ietekmes uz budžetu, līdz ar to budžeta grozījumi nebūs nepieciešami.
Viņš skaidroja, ka no sociālo iemaksu sliekšņa noteikšanas budžets ieņemtu papildus 70 miljonus eiro, kuri nonāktu sociālajā budžetā, no kura maksā pabalstus, pensijas un citas sociālas garantijas.
Pašlaik saskaņā ar likumu mikrouzņēmuma nodokli sadala:
Uzņēmumiem:
0,1% - uzņēmējdarbības riska valsts nodeva
65% - sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās
30% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis
4,9% — uzņēmumu ienākuma nodoklis
Fiziskām personām:
65% - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
35% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
Nodokļa pieaugums mikrouzņēmumiem līdz 15% dos budžeta papildus tos pašus 70 miljonus eiro, kurus visus plānots novirzīt sociālajā budžetā, nodrošinot garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem.
Savukārt autoratlīdzību saņēmējiem, patentmaksas maksātājiem, individuālajiem komersantiem nekas nemainīsies – viņi sociālās iemaksas var iemaksāt brīvprātīgi, paši izvēloties apjomu.
Jau ziņots, ka mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas bijis viens no vairāk apspriestajiem jautājumiem pēdējos pāris gados, tostarp nākamā gada budžeta izstrādes un skatīšanas laikā. Budžeta skatīšanas dienā piketā pie Saeimas nama pulcējās vairāk nekā 200 cilvēki, kas iebilda pret mikrouzņēmumu nodokļa režīma pakāpenisku likvidēšanu. Saeima gan noraidīja priekšlikumu ilgāk saglabāt "mikronodokli".
Tāpat lielu, īpaši mazo uzņēmēju, neapmierinātību raisījis lēmums no nākamā gada pakāpeniski ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni. To bija plānots attiecināt arī uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tiesa, mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdzšinējo 9% vietā nākamgad bija paredzēts samazināt līdz 5% no apgrozījuma.
