Kā jau tika vēstīts, Signes Baumanes filmas „Akmeņi manās kabatās” pasaules pirmizrāde Karlovi Vari festivālā kļuva par unikālu gadījumu šī festivāla garajā vēsturē, jo pirmo reizi galvenajā konkursa skatē tika izrādīta pilnmetrāžas animācijas filma. Filmas pirmizrādi pārpildītajā zālē noskatījās vairāk nekā 1300 skatītāju, turpmākajos seansos festivālā to apmeklēja vairāk nekā 5000 skatītāju.
Septembrī filmu sāks izrādīt Ņujorkā un Losandželosā, vēlāk arī citur ASV, savukārt Latvijas pirmizrāde jau notikusi 21. augustā.
„Es teiktu, ka šī filma ir Signe Baumane, kādu mēs viņu pazīstam, bet šī Signe Baumane ir daudz atraktīvāka, lai cik tas dīvaini skanētu, ja filma ir par tik nopietnām lietām. Tas manuprāt ir ļoti dziedējoši un spēcinoši, ka viņa par tādām lietām spēj runāt, pirmkārt, ārkārtīgi atklāti, otrkārt, ar zināmu humoru un, treškārt, spēj pati sevi vēl tik dziļi izanalizēt un saprast, kas notiek galvā un dvēselē,” skaidro kino zinātniece Kristīne Matīsa.
Un būtiskākais – no šāda stāvokļa uztaisīt mākslas darbu. Nevis ņemt virtuves nazi vai visus iespējamos filmā pārcilātos sevis nomērdēšanas paņēmienus izlietot, bet uztaisīt filmu, kas varētu palīdzēt kādam, kurš jūtas brīžam tikpat slikti un tikpat briesmīgi,” turpina kino eksperte.
Filmas autore novērojusi, ka skatītājiem ir „ļoti stipras reakcijas – vai nu ļoti patīk, vai nu ļoti nepatīk,” taču neizprot, kāpēc tas tā ir, jo pašai šķiet, ka filma „nav tik ļoti nepatīkama vai tik ļoti patīkama”.
Tā ir sarežģīta filma, bet tik stipras reakcijas nebiju gaidījusi,” atzīst Baumane.
Režisore priecājusies par to, ka filmu izvēlējās tieši Karlovi Vari kinofestivāls, jo Čehija ir Austrumeiropā, kur dzīvo cilvēki, kas saprot Latvijas vēsturi, kas saprot klusēšanu par depresiju un ģimenes noslēpumus. Kad filma tika izrādīta plašākai publikai, režisorei nākušas klāt 17-18 gadus jaunas sievietes un teikušas, ka tas ir viņu stāsts. Viņas redz, ka, ejot šādu ceļu, var arī radoši uzplaukt.
Ļoti negaidīti, man pašai par lielu pārsteigumu bija balvas, ko filma saņēma,” teic Baumane.
Režisori pārsteidzis tas, ka Ekumēniskā žūrija atzinusi filmu par garīgu, piešķirot tai īpašo balvu. Baumane skaidro, ka nekad nav bijusi reliģioza, jo dzimusi un augusi komunistiskā valstī, taču pēc balvas saņemšanas viņa sākusi domāt par savu dzīvesveidu un to, ko nozīmē garīgums.
Režisore, scenāriste un māksliniece Signe Baumane kopš 1995. gada dzīvo Ņujorkā, viņas veidotās animācijas īsfilmas demonstrētas vairāk nekā 200 festivālos visā pasaulē. „Akmeņi manās kabatās” ir autores pirmā pilnmetrāžas filma, ļoti personīgs un gandrīz autobiogrāfisks vēstījums par Latvijas vēstures līkločiem, autores dzimtas sieviešu likteņiem un depresiju. Signe Baumane radījusi neparasti tēlainu, pārsteidzoši ekspresīvu un dziļu pasauli, kurā sastopas gan metaforiski tēli, gan viņas ģimenes locekļi. Filmas skaudrais un tomēr humora pilnais stāsts vēsta par piecu ģimenes sieviešu dzīvēm – vecmāmiņu Annu, māsīcām Mirandu, Lindu un Irbi, kā arī par Signi pašu.
