Norvēģu aktrisei un režisorei Līvai Ulmanei uz mūžīgiem laikiem likts zviedru režisora Ingmara Bergmana mūzas un iedvesmotājas zīmols. Viņa nospēlējusi galvenās lomas vienpadsmit Ingmara Bergmana filmās, tostarp „Persona”, „Kliedzieni un čuksti”, „Laulības dzīves ainas” un citās. Aktrise vairākkārt bijusi nominēta ASV Kinoakadēmijas balvām „Oskars”, „Zelta globuss” un Kannu festivāla „Zelta palmas zaram”.
Ideja par filmu “Jūlijas jaunkundze”, ko šajās dienās redzējām Rīgā, dzima producentu galvā, kuri vēlējās uzņemt filmu par liktenīgo sievieti jeb femme fatale. Strādāt pie šīs idejas tika aicinātas trīs sievietes režisores. Līva Ulmane producentus iekaroja ar apgalvojumu “Es neko daudz nezinu par femme fatale, bet es zina, ka Jūlijas jaunkundze tāda bija".
Režisore zviedru dramaturga Augusta Strindberga pasaulslavenās lugas darbību no Zviedrijas pārcēlusi uz Ziemeļīriju. Luga un filma ir par mīlestības iekrāsotu karadarbību starp dažādu vīrieti un sievieti no dažādiem sabiedrības slāņiem.
Līva Ulmane: Dzīvē, tas ir dīvaini, tu saki – es tevi mīlu, un mirkli vēlāk tie ienīst viens otru. Es nezinu, kādēļ tas dzīvē tā notiek, kādēļ mēs neesam spējīgi saglabāt maigumu mazliet ilgāk un kādēļ naida izjūtas aiztaupīt?
Lugā un arī filmā Jūlijas jaunkundze emocionālā sastrēguma dēļ, izdara pašnāvību. Atķirībā no Strindberga lugas, režisore savā filmā pašnāvību attēlo ļoti tieši. Kino vēsturē tā ir pirmā reize, kad skatītājs ir liecinieks Julijas jaunkundzes pašnāvībai.
Līva Ulmane: Es vēlējos, lai viņā, reiz pa visām reizēm, ir miers. Es neticu, ka tai brīdi, kad tu pats atņem sev dzīvību, tu būsi mierīgs. Bet Jūlijas jaunkundze tai brīdi, guļot strautā, tas, ko viņa mīlēja bērnībā, ziedus pludināt pa straumi, šai brīdi viņai bija zināma piederības sajūta.
Aktrise atzīst, ka no sava ģeniālā režisora Ingmara Bergmana ir mācījusies uzticēties cilvēkiem. Bergmanis pats esot strādājis ar vienu un to pašu filmēšanas komandu gadiem.
Līva Ulmane: Tu zini, kam uzticēties, ja strādā ar tiem pašiem cilvēkiem atkal un atkal. Un ja arī viņš tā dara, tas nozīmē, ka viņš atļauj pārējiem būt radošiem. Viņš nebaroja cilvēkus ar to, kādai filmai ir jāizskatās, kas tev būtu jādomā, skatoties filmu. Fantāzija, viņš arī atļāva cilvēkiem tur būt un radīt, un es tam ticu, un to es iemācījos no viņa.
Ingmars Bermans ir dzīvojis laikā, kad viņam kā režisoram ir bijusi liela brīvība. Mūsdienās lielu filmas sižetisko nozīmi nosaka producents.
Līva Ulmane: Viņš nebūtu varējis nopelnīt naudu. Es domāju, ka varbūt šai laikā, tas tomēr būtu iespējams Zviedrijā, bet es nedomāju, ka lielie producenti vai izplatītāji atļautu viņam taisīt filmas tā, kā viņš to grib. Tas ir ļoti ļoti skumji.
Aktrise atzīst, ka uz teātra skatuves vairs negribētu spēlēt lomas, bet, ja viņai būtu piedāvājums spēlēt kādā kino lomā, viņa momentāni piekristu.
Līva Ulmane: Es esmu aktrise un ir pagājis ilgs laiks, kopš es esmu kaut ko spēlējusi kino. Tam ir sakars ar kaut ko būtisku. Vajadzētu kādu lomu, kas domāta manam vecumam.
Liene Laviņa: Man ir priekšlikums, jūs varētu nospēlēt Čehova “Ķiršu dārzs” Raņevsku.
Līva Ulmane: Es gandrīz tiku apstiprināta uz šo lomu, bet, manuprāt, esmu pārāk veca priekš tās.
Liene Laviņa: Jūs būtu vienreizēja!
Līva Ulmane: Es jūs mīlu par to, ka Jūs tā domājat.
