Igaunijas un Gruzijas filmu "Mandarīni" Rīgā nedaudzos seansos izrādīja aizvadītā gada februārī. Toreiz tā neizpelnījās milzu interesi, kas, iespējams, daudz lielāka būtu tagad, kad zināms, ka filma nominēta "Oskaram". "Mandarīni" ir stāsts par Abhāzijas karu 20.gadsimta 90.gadu sākumā. Vienā no galvenajām lomā tajā redzams mums labi pazīstamais Lembits Ulfsaks.
"Ļoti jūtīga filma par brāļu karu, par nodevību, par kara aizkulisēm, kāds ir tas traumatisms, kas paliek cilvēkos pēc kara," filmas vēstījumu ieskicē kino kritiķe Daira Āboliņa.
Filma "Mandarīni" pie mums savu apriti jau izgājusi un, visticamāk, mūsu kinoteātros nebūs skatāma, ja vien tās aktualitāti kā devītais vilnis atkal neatgriezīs "Oskara" iegūšana.
Daira Āboliņa gan prognozē, ka galvenā konkurence par "Oskaru" būs starp Polijas filmu "Ida" un Krievijas filmu "Leviatāns".
Poļu režisora Pāvela Pavļikovska melnbaltā filma "Ida" caur jaunas sievietes dzīvesstāstu pievēršas ļoti sāpīgiem pagātnes notikumiem Eiropā. Filma triumfējusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanā, kas notika Rīgā, tagad pretendē uz "Oskaru", kā arī šobrīd ir skatāma kinoteātrī "Splendid Palace".
Lai arī vairākkārt solīta - gan festivālā "Baltijas pērle", gan Rīgas Starptautiskajā filmu festivālā, pie mums tā arī nav izrādīta Andreja Zvjaginceva filma "Leviatāns", kas Eiropā jau izpelnījusies milzu ievērību un balvu birumu.
Kāpēc filmu pie mums neizrāda, konkrētas atbildes nav, taču ir dzirdamas dažādas manipulācijas, kas saistās gan ar filmas izrādīšanas tiesībām, gan pārāk augstajām izmaksām, gan ar politiskiem motīviem.
Kamēr filmu slavina Eiropā, pašā Krievijā tā tiek vērtēta kardināli pretrunīgi. Krievijā to sāks izrādīt tikai tagad, no 5.februāra.
Daira Āboliņa uzskata, ka filma uzstāda ļoti precīzu garīgu diagnozi tam, kādā situācijā šobrīd ir Krievija, tikai Zvjagincevs to darījis ar simboliskām līdzībām.
"Ļoti pazīstams un iemīļots krievu žanrs, kas krieviski saucas "pritča" un kas līdzības veidā izstāsta kādu ļoti aktuālu jautājumu, bet viss ir drusku zemtekstos, tēlos, simbolos. Tā tas ir arī šoreiz Zvjaginceva filmā par varas un cilvēka attiecībām. Leviatāns kā Bībeles tēls šeit simbolizē absolūto ļaunumu pasaulē, kuru nevar ne definēt, ne ieraudzīt, ne saprast, ne iznīcināt. Leviatāna tēls ir kā tāds pūķveidīgs monstrs, kas filmā dažādos veidos tiek pārstāvēts," norāda Daira Āboliņa.
Satriecošs meistardarbs, šedevrs, filma, kuras dziļums un skaistums gāž gluži no kājām - šādus vārdus "Leviatānam" veltījuši Eiropas kino kritiķi. Tiem pievienojas arī kino žurnāliste Ruta Rikše.
"Es arī pievienojos, ka tas ir šedevrs, es nupat noskatījos un attapties nevaru. Es domāju, ka šo filmu cilvēki uztver ļoti dažādi - katrs no savas pieredzes, no savas vietas sabiedrībā. Krievijā kā lielāko trūkumu filmai pārmet to, ka tajā nav pozitīvā varoņa. Droši vien, ka tiešām arī nav, bet varbūt, ka tieši tā arī ir filmas vēsts, ka visi mēs esam grēcinieki. Tas ir tas, par ko šī filma liek domāt - kad, ko, kāpēc?" teic Ruta Rikše.
Vai tieši "Leviatāns" izpelnīsies "Oskaru" par labāko ārzemju filmu, vai varbūt tā būs "Ida" vai filma "Mandarīni", vai kāda vēl no divām Latvijā pavisam maz zināmām filmām no Argentīnas un Mauritānijas, tas būs zināms 22.februārī, kad Losandželosā paziņos "Oskaru" laureātus.
Kā esam vēstījuši, šogad "Oskara" balvas nominācijās dominē filmas "Birdman" ("Putncilvēks") un "The Grand Budapest Hotel" ("Viesnīca "Diženā Budapešta"").
