Filmā atspoguļoti notikumi, kas saistīti ar Baltijas valstu nostāšanos uz vienas vēsturiskās attīstības ceļa uzreiz kopš neatkarības proklamēšanas 20.gadsimta sākumā.
"Mēs sadalījām trīs nosacītās cilvēku grupās - visu trīs Baltijas valstu vadītāji [Dainis] Ivāns, [Edgars] Savisārs, [Vītauts] Landsberģis, tie cilvēki, kuri organizēja Baltijas ceļa akciju, mums tā bija Sandra Kalniete, tie, kuri paši stāvēja Baltijas ceļā un kuriem ir emocijas, un jaunieši – izdomājām, ka sameklēsim visās trijās Baltijas valstīs tos, kuri ir dzimuši tai dienā," par dokumentālās filmas tapšanu stāsta tās režisors Askolds Saulītis.
Dokumentālās filmas "Baltijas brīvības ceļš" veidošana režisoram bija aizraujošs tā laika vēstures liecību izpētes laiks. Filmā izmantoti neredzēti video arhīva materiāli arī no Igaunijas un Lietuvas arhīviem.
Savu valstu vēsturi pirms 25 gadiem Baltijas ceļā dokumentēja arī cilvēki, kuriem tikko bija radusies iespēja filmēt ar VHS kamerām. Tagad šie kadri ir unikāli un arī tie bagātina filmu.
"Filmēšanas aizkulišu piemērs - Edgars Savisārs, bijušais Igaunijas Tautas frontes vadītājs, viņš tagad ir Tallinas mērs. Intervija bija ļoti īsa, viņš teica, ka daudzi posmi jau ir pagājuši, par to var runāt kā par vēsturi, varbūt pat vispār nevajag runāt, savukārt ar Landsberģi, Lietuvas Tautas frontes vadītāju, mums bija teju divas stundas gara intervija, kur viņš sīki un smalki izstāstīja, atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem un pat vēl vairāk," stāsta Askolds Saulītis.
Filmas veidotāji atskatās arī uz notikumiem, kas saistīti ar Baltijas valstu nostāšanās uz vienas vēsturiskās attīstības ceļa. Pirmie ciešākas sadarbības soļi tika sperti 20.gadsimta 20. un 30.gados, tomēr tie nespēja novērst valstu neatkarības zaudēšanu. Izcilākais Baltijas tautu sadarbības piemērs ir 1989.gada 23.augustā notikusī demonstrācija pret Molotova - Ribentropa paktu - Baltijas ceļš, kas pulcēja gandrīz 2 miljonus cilvēku sadot rokas un izveidot dzīvo ķēdi no Tallinas līdz Rīgai un Viļņai. Tas bija arī solis tuvāk neatkarības atjaunošanai, sabrūkot PSRS.
"Baltijas valstu vadītāji tomēr ir gājuši vairāk vai mazāk savu ceļu, meklējuši savas iespējas. It kā mēs visi trīs kopā, mūs pazīst kā trīs Baltijas valstis, bet tomēr iekšēji mēs esam bijuši diezgan atšķirīgi," norāda Askolds Saulītis.
23.augusta vakarā filma būs noskatāma arī ar krievu subtitriem sabiedrisko mediju ziņu portālā rus.lsm.lv.
