Filma "Dvēseļu putenis" diskusijas izraisījusi jau sen, arī veids, kā līdz šim filmai piešķirti līdzekļi, tiek vērtēts pretrunīgi. Trešdien, 30.septembrī, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti lēma - kas ir iesākts, tas ir jāpabeidz, Latvijas Radio raidījumam "Pusdiena" pastāstīja žurnāliste Māra Rozenberga.
Kā zināms, "Dvēseļu puteņa" veidotāji līdzekļus filmai piesaistīja, nevis piedaloties Nacionālā kino centra konkursos, bet gan uzrunājot Saeimas deputātus. Kino profesionāļu ieskatā - tas nav godīgs ceļš, nozares nauda ir jādala profesionāļiem. Gada sākumā mainījās arī filmas komanda, par tās režisoru kļuva Dzintars Dreibergs. Šobrīd "Dvēseļu putenis" vairs nevar piedalīties Nacionālā kino centra izsludinātajos filmu veidošanas konkursos.
30.septembra sēdē komisijas deputātiem bija daudz jautājumu, kādi ir riski un vai filmas veidotāji spēs laikus apgūt naudu, kā arī - vai spēs piesaistīt privāto papildfinansējumu, par ko iepriekš ir bijušas bažas, Bet filmas veidotāju atbildes kopumā deputātus apmierināja.
"Noteikti šos līdzekļus nevarēs atrast viena gada laikā. Apmēram puse no prasītajiem līdzekļiem - tas ir skaitlis, par ko budžeta veidošanas kontekstā mēs esam runājuši arī ar premjerministri, koalīcijas partneriem. Visi rēķinās, ka tas varētu būt Saeimas "pasākums", kas tiek turpināts," atzina komisijas priekšsēdētāja biedrs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Kā norādīja filmas režisors Dzintars Dreibergs, tiklīdz būs Saeimas lēmums, tiks uzrunāti sadarbības partneri, lai piesaistītu pārējo finansējumu - vairāk nekā pusmiljonu eiro. Šobrīd ir pabeigts filmas scenārijs, nākamajā ziemā jāuzsāk filmēšana, lai līdz 2018.gada 18.novembrim filmu pabeigtu. Kā atzina režisors, bez politiķu atbalsta filmu neizdosies pabeigt.
"Protams, mēs strādājam ļoti intensīvi pie tā, lai mums būtu atbalstītāji, bet vienlaicīgi - ja Saeima ir iniciējusi lēmumu, ka ir jābūt filmai "Dvēseļu putenis", tad viņiem arī ir jāuzņemas atbildība par pirmo soli, ka viņi to dara, un tālāk jau var lūgt atbalstītājiem un tautai palīdzēt, lai šī filma notiek," pauda Dzintars Dreibergs.
Deputāti arī secinājuši - šis ir izņēmuma gadījums, kas saturiskās nozīmes dēļ ir atbalstāms, bet lielākā daļa deputātu tomēr ir sapratuši, ka turpmāk šāda prakse filmu budžeta veidošanā nav atbalstāma.
Līdz šim "Dvēseļu putenim" piešķirti 400 000 eiro, kopējais filmas budžets ir apmēram divi miljoni eiro, no kuriem 900 000 eiro filmas veidotāji divos gados cer saņemt no Saeimas. Šobrīd pabeigts filmas scenārijs, ko veidojusi rakstniece Māra Svīre, un uzfilmēts reklāmas rullītis, ko drīzumā plānots publiskot.
Filmas uzņemšanu plānots sākt tikai nākamziem, bet tās iecere jau līdz šim apvīta skandāliem, jo idejas autori pēc naudas devās uz Saeimu, nevis Nacionālo kino centru. Tagad, pusceļā, finansējuma konkursos startēt vairs nevar, tāpēc „Dvēseļu puteņa” pabeigšana būtībā ir Saeimas rokās. Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāts Raivis Dzintars gan piekrīt, ka šādai naudas piešķiršanai nevajadzētu kļūt par sistēmu.
„Es piekrītu, ka normālos apstākļos šīs ir ārkārtas metodes, kurām nevajadzētu atkārtoties. Bet darbs ir iesākts, tas ir labs, atbilstošs Latvijas simtgades mērķiem, un tas ir jāpabeidz,” uzskata Raivis Dzintars.
Tiesa, komisijas balsojums nebija vienprātīgs. Pret „Dvēseļu puteņa” tālāku finansēšanu šādā veidā iestājās Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums.
„Es varu atbalstīt gan šīs filmas ideju, gan droši vien kādu desmit līdzīgu filmu uzņemšanu. Bet finansējuma piešķiršanas ceļš, manuprāt, šobrīd ir nepieņemams,” norāda Viļums.
Režisors Dzintars Dreibergs gan cer, ka Saeimas balsojums tomēr būs labvēlīgs, un ir apņēmības pilns cīnīties par finansējumu līdz pēdējam.
„Bez šī finansējuma mums būtu jādomā par ļoti alternatīvu veidu, kā izstāstīt šo episko stāstu. Bet es domāju, ka ne „Dvēseļu putenis”, ne Aleksandrs Grīns nav pelnījuši, ka mēs šādā veidā strādājam ar šo romānu,” saka režisors.
Raugot atspēkot deputātu bažas, ka filmas veidotāji cer vien uz valsti un citus finansējuma avotus nemeklē, režisors uzsver – darbs jau notiek. Taču tieši no Saeimas balsojuma būšot atkarīgs, vai radošā komanda pie sadarbības partneriem dosies ar skaidru budžeta plānu vai tikai valsts labo gribu kabatā.
