Kultūras ministre Dace Melbārde atzīst, ka šis gads Latvijas kultūrai starptautiskā kontekstā ir bijis īpašs: "Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē deva iespēju novērtēt Latvijas kultūru un mūsu talantus no starptautiska skatu punkta. Tas ir liels gandarījums piedzīvot tik daudz ovāciju un tik atzinīgus vārdus par mūsu izcilo mākslinieku sniegumu pasaulē, tostarp Frankfurtē, Briselē, Ņujorkā, kur man pašai personīgi bija iespēja būt klāt Latvijas prezidentūras kultūras programmas notikumos."
Iveta Apkalna ir viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm un viena no retajām ērģelniecēm pasaulē, kura par savu misiju uzskata ērģeļu ieskandināšanu arī ārpus baznīcu mūriem - kā lielisku koncertinstrumentu bez sakrālas funkcijas. Ar mākslinieces neatlaidīgu gādību pie savām ērģelēm tikusi arī Latgales vēstniecība "Gors", tādējādi radot pagaidām vienīgo iespēju Latvijas koncertzālēs kvalitatīvi atskaņot mūziku ērģelēm un orķestrim. Iveta Apkalna izveidojusi arī jaunu festivālu "ORGANismi" Rēzeknē, kas šogad notika pirmo reizi. Māksliniece ir divkārtēja prestižās "ECHO Klassik" balvas laureāte, viņas radošajā biogrāfijā ir sadarbība ar pasaules labākajiem orķestriem un diriģentiem, tostarp ar Marisu Jansonu un Klaudio Abado. Savās soloprogrammās Iveta Apkalna regulāri iekļauj Latvijas komponistu skaņdarbus.
"Šis mana darba augstais novērtējums man patiešām nāca kā negaidīts un patīkams pārsteigums, un es jūtos ļoti pagodināta. Es cienu savas tautas kultūru un tās sasniegumus, un allaž esmu jutusies lepna, ka esmu viena maza tās sastāvdaļa. Saņemt izcilu novērtējumu savam veikumam valstī, kura ir tik bagāta talantiem un kurā kultūra ir patiesais valsts attīstības virzītājspēks, ir īpašs gods. Mēs nestrādājam balvu dēļ, taču nenoliegšu - tās ir nozīmīgs atskaites punkts jau padarītajam un lieliska enerģijas dzira nākotnes ieceru veikšanai," atzīst Iveta Apkalna.
Animācijas filmu režisore, māksliniece, scenāriste, animatore un producente Signe Baumane balvu saņem par savas pilnmetrāžas animācijas filmas "Akmeņi manās kabatās" (2014) panākumiem. Filma satricināja profesionāļu pasauli ar dziļi personīgo un mākslinieciski augstvērtīgo skatījumu uz nopietnām eksistenciālām problēmām, vienlaikus atraktīvā formā vēstot starptautiskai auditorijai par Latvijas vēstures galvenajiem pagrieziena punktiem. Šī filma iekarojusi starptautisku uzmanību jau tās tapšanas procesā, jo Signe Baumane kā producente izvēlējusies laikmetīgo finansēšanas modeli - "Crowdfunding" jeb tā saukto pūļa finansēšanas platformu. Filma pabijusi 70 starptautiskos festivālos 40 valstīs, līdzās daudzām balvām pasaules kino festivālos tā triumfējusi arī nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps", gūstot uzvaras vairākās kategorijās. Latvija filmu pieteica arī ASV Kino akadēmijas balvai kategorijā Labākā ārzemju filma 2014.gadā, kur tā sasniegusi visu laiku labāko Latvijas filmu rezultātu - nonākusi fināla divdesmitniekā.
Signe Baumane pauž: "Pirmais, protams, bija pārsteigums un apmulsums par šo godu - joprojām strādāju pie savu spēju izkopšanas un ceru, ka mans īstais meistardarbs ir manā nākotnē. Izcilība, tāpat kā Rīga, nekad nav pabeigta. Otrā sajūta bija prieks, ka manu darbu zina un novērtē Latvijā. Esmu Latvijas režisore un jūtu, ka pārstāvu Latviju ar saviem darbiem un domāšanu. Šī balva iedrošina mani cerēt uz iespējamu sadarbību ar Latvijas talantīgajiem cilvēkiem kino un animācijas jomā. Esmu cerību un apņēmības pilna."
Scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) emeritētais profesors un Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais mākslinieks kopš 1992.gada Andris Freibergs radījis scenogrāfijas vairāk nekā 200 iestudējumiem gan operā, gan teātros Latvijā un citviet pasaulē. Saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni (2003), septiņas "Spēlmaņu nakts" balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, Itālijas augstāko teātra balvu "Il Premio Ubu" (2010) un citas. Atzīmējot mākslinieka 75 gadu jubileju, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā bija skatāma Andra Freiberga izstāde "Andris Freibergs. Scenogrāfija" - maketi, videoieraksti, instalācija un fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Uldi Pūcīti, Oļģertu Kroderu, Fēliksu Deiču, Arnoldu Liniņu, Mihailu Gruzdovu, Romānu Kozaku, Alvi Hermani, Veru Elšlegeli, Elmo Nīganenu, Aleksandru Morfovu, Kristīnu Vuss, Andreju Žagaru, Gintaru Varnu, horeogrāfēm Maiju Murdmā un Allu Sigalovu, izraisot patiesu interesi un apbrīnu Latvijas kultūras nozarē un saņemot balvu "Kilograms kultūras 2013". 2015.gada 27.martā šī izstāde tika atklāta arī A.A.Bahrušina Teātra muzejā Maskavā. Būdams LMA profesors, Andris Freibergs izaudzinājis vairākas scenogrāfu paaudzes. Ieguldītais darbs vainagojies Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē - lielākajā starptautiskajā scenogrāfijas izstādē. 2015.gadā pirmo reizi Prāgas kvadriennāles pastāvēšanas vēsturē tika piešķirta Scenogrāfijas skolotāja balva par darbu, kas iedvesmojis paaudzes - to saņēma Andris Freibergs. Savukārt LMA scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde "Sākums", kuras kurators bija Andris Freibergs, ieguva zelta medaļu par daudzsološāko scenogrāfijas studentu sniegumu, un visi izstādes darbu autori tika atzīti par daudzsološākajiem scenogrāfijas talantiem.
"Šis gads man ir bijis ļoti nozīmīgs," atzīst Andris Freibergs. "Šogad tika atklāta mana personālizstāde, iznāca Margaritas Ziedas grāmata par mani, bija Prāgas kvadriennāle ar zelta medaļu. Tikko noslēdzās "Spēlmaņu nakts", un daži vērtējumi nesakrīt ar manējiem, bet tas ir normāli - subjektīvais faktors ir neizbēgams. Taču galvenais ir spēt ne tikai izvērtēt padarīto, bet arī tikt skaidrībā par to, kas notiks nākotnē, domāt un vērtēt ilgtermiņā. Šo uzstādījumu es pilnībā respektēju, nepārtraukti mācoties kopā ar topošajiem scenogrāfiem. Esmu saviļņots par Izcilības balvu kultūrā, uztveru to ne tikai emocionāli, bet arī kontekstā ar manu piederību Latvijai, tās kultūrai. Paldies!"
Izcilības balva kultūrā tiks pasniegta īpašā ceremonijā 7.decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ceremonijas režisors būs Kārlis Krūmiņš. Laureātu godināšana ik gadus plānota sadarbībā ar kādu no Latvijas kultūras augstskolām, šogad - ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.
Izcilības balva kultūrā iedibināta 2014.gadā pēc Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu, lai godinātu īpašus sasniegumus ar starptautisku rezonansi un nozīmīgu ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.
