Jautājums ir par Okupācijas muzeja izdzīvošanu, tas ir nopietns drauds Okupācijas muzeja izdzīvošanai,” teic Nāgels.
Vienisprātis gan nav arhiteks Andis Sīlis, kas kopā ar vēl 20 arhitektiem parakstījis atklātu vēstuli pret muzeja piebūves celtniecību.
Sīlis skaidro, ka muzeja nepieciešamība nav apstrīdama, taču pret muzeja paplašināšanu ir divējādi argumenti - viens no tiem saistīts ar sabiedrību, kas joprojām nav tikusi skaidrībā, kā rīkoties ar Strēlnieku laukumu. Laukums pie Okupācijas muzeja ēkas nekad nav bijis klasisks laukums, kas pilsētniekos radītu omulības sajūtu. No arhitektūras viedokļa nav pareizi uzsākt pārbūvi, kamēr nav skaidra vīzija pilsētas attīstībai šajā vietā.
Sīlis norāda, ka jau iepriekš pārbūves projekta autori tika brīdināti, taču tas nav ņemts vērā.
Mēs esam pret nelietderīgu un zināmā mērā katastrofālu lēmumu turpināšanu,” teic Sīlis.
Otrs pretarguments jaunbūvei ir estētiski emocionāls – padomju laika uzbūvētā modernisma pērle ir emocionāli spēcīgs simbols milzīgam posmam tautas vēsturē. Ņemot vērā, ka palikuši tikai trīs šī perioda arhitektūras pieminekļi, pārbūves projekts sabojātu vienu no tiem, jo pēc rekonstrukcijas Nākotnes nams izskatīsies kā jaunbūve ar dīvainu fasādes kompozīciju, kuras koncepcija bez vēstures zināšanām nebūs nolasāma.
Kā neracionālu Sīlis vērtē arī projektā paredzēto muzeja administratīvajām vajadzībām paredzēto platību.
Savukārt arhitekts un pārbūves tehniskā projekta autors Ints Pujāts atgādina, ka viņa pārstāvētais birojs jau uzprojektējis piecus Latvijas muzejus, kā arī apliecina, ka Okupācijas muzeja pārbūves projekta ievēroti gan normatīvi, gan pasūtītāja prasības. Pujāts arī skaidro, ka biroja telpām projektā paredzēti 11,7% no kopējā apjoma, kas līdzīgi ir arī citos muzejos.
Nevar gaidīt uz piecgades plānu, ikdiena prasa savu rīcību - nekā nedarīšana nodara lielāku ļaunumu, nekā muzeja pielāgošana mūsdienu vajadzībām,” projekta neatliekamību pamato Pujāts.
Pujāts arī nesaskata diskomfortu, ko jaunbūve radītu Strēlnieku laukuma kopējā ainā.
Pilsētu pētnieks un antropologs Viesturs Celmiņš norāda, ka muzeja pārbūves projektā netiek ņemta vērā sociālā atmiņa, kā arī kārtējo reizi sabiedrībai ārkārtīgi svarīgi jautājumi tiek pieņemti, tos pietiekami labi neargumentējot.
“Tas neapšaubāmi ir svarīgs jautājums arī jaunajai paaudzei. Uzskatu, ka muzejs būtu jāpārceļ uz Stūra māju, kas citādi, visticamāk, kļūs par graustu,” pauž Celmiņš.
Nāgels gan apšauba Stūra mājas piemērotību muzeja vajadzībām, to pamatojot ar cilvēku bailēm no ēkas vēsturiski negatīvās auras, kā arī skaidrojot, ka divās ēkās sadalīts muzejs kaitēs izglītības projektiem.
Vēstīts, ka par spīti daudzu arhitektu iebildumam par Nākotnes namu dēvētā Okupācijas muzeja attīstības projekts, visticamāk, turpināsies, jo gan Okupācijas muzejs un represēto organizācijas, gan arī politiķi, tostarp kultūras ministre Dace Melbārde nepiekāpīgi iestājas par projekta tālāku virzību.
