Līdz šim lielāko interesi izrādījuši Skanstes un Zaķusalas teritoriju attīstītāji, bet privātā investora piesaistei tiks sludināts konkurss. Šī modeļa izvēle nozīmē, ka valdība vairs neapspriedīs kādreizējo variantu par koncertzāli uz AB dambja vai Kongresu nama pārbūvi, jo tas nozīmētu pārāk lielas tūlītējas investīcijas, norāda premjers Māris Kučinskis (ZZS).
„Tie ir vairāk nekā 100 miljonu eiro lieli ieguldījumi, un šāds variants šobrīd vairāk netiek izskatīts. Tas, ko mēs šodien lēmām, bija palielināt ambīcijas – tas nozīmē neiet uz ļoti pieticīgu projektu, kas tikai kādu daļu apmierinātu, bet kopā ar koncertzāli veidot lielāku [projektu], bet pielietojot šo publiskās privātās partnerības principu," norāda premjers.
"Šobrīd ir laiks arī privātajiem investoriem sākt skatīties, kādi ir piedāvājumi," turpina Kučinskis. "Esošais regulējums, kas saistās arī ar Eiropas [fondu piesaisti], nosaka tādu mehānismu, kas ļauj izbēgt no visām aizdomām, ka šī privātā partnerība var būt negodīga vai ar uzpūstām cenām. [Investors] tiek izvērtēts, tiek veikta pilna analīze gan par cenu, gan atmaksāšanās periodu, un nevar vairs būt bezatbildīga privātā partnerība, kā tas kādreiz ir bijis. Tas dod iespējas, ņemot vērā arī praksi Eiropā un pasaulē, taupīt budžeta naudu, jo nav uzreiz jāiegulda lieli līdzekļi, kas būtu jāatrauj kam citam, bet to var paredzēt ilglaicīgā procesā.”
KM paredz, ka koncertzāles kompleksā ik gadu jānotiek 60 līdz 100 simfoniskās un akustiskās mūzikas koncertu un zālē jābūt 1400 klausītāju vietām. Turklāt neiztrūkstošām jābūt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) darba un mēģinājumu telpām, kā arī citām pasākumu palīgtelpām.