Savukārt vienīgais Brīvības laukums Latvijā atrodas Tukumā un cauri gadu simtiem bijusi viena no centrālajām tirgošanās, satikšanās un svētku vietām pilsētām. Laukuma nosaukuma maiņas simboliski iezīmē arī pagrieziena punktus Tukuma vēsturē.
Brīvības laukums Tukuma centrā vēl tērpies Lieldienu noskaņās, bet darba dienas vidū te ir diezgan kluss. Gar laukuma sāniem aizbrauc kāds auto, pār laukumu pāriet rets pilsētnieks. Lielāko dzīvību te rada bērni, kas starp skolu un pulciņiem dauzās nesen iekārtotā rotaļlaukumā Brīvības laukuma vienā stūrī, viņu vidū arī Kristena, Adele un Katrīna.
- Zināt, kāpēc šo sauc par Brīvības laukumu?
- Jo tas ir tad, kad ir brīvs? Kad nav pārāk daudz māju?
- Un kas šeit notiek svētkos?
- Te ir Rožu svētki, Pilsētas svētki, visādi svētki te notiek!
To, ka šī ir galvenā svētku un satikšanās vieta Tukumā, apliecina arī laukumā satiktās tukumnieces Indra un Tīna.
„Kad mums ir kādi svētki, īpaši Pilsētas svētki, tad te notiek dažādi pasākumi. Šeit ir koncerti, dejošanas, teātris, tur ir skatuve,” stāsta Tīna un viņai piebalso Indra: „Un, kad strūklaka ir atvērta, tā ir vieta, kur cilvēkiem satikties. Visi tur sēž apkārt, uz soliņiem, arī jaunieši. Un vakaros, kad saule noriet, tiek skaisti izgaismots. Ja Rīgā ir "Laimas" pulkstenis, tad mums ir strūklaka.”
Abām tukumniecēm vēl atmiņā arī laiks, kad šo sauca par Sarkano laukumu. „Jā, „ļeņineklis”, pionieri, aprīlis, baltas blūzītes, paši nosaluši zili, kaklauti plīvo…” padomju laika ainiņas atceras Tukuma iedzīvotāja Tīna.
Brīvības laukuma dažādie nosaukumi stāsta arī par Tukuma un visas Latvijas vēsturi. 14.gadsimta vidū tas izveidojās kā pilsētas Tirgus laukums līdzās Livonijas ordeņa pilij.
Šodien laukuma malā, senās pils vienīgajā atlikušajā tornī iekārtotajā pilsētas vēstures muzejā apskatāms Brīvības laukuma makets dažādos pilsētas vēstures posmos. Pie sava tagadējā – Brīvības – nosaukuma laukums tika pirmās brīvvalsts gados, kad tirgoties tajā kļuva par šauru un pilsēta uzcēla jaunu, stāsta Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola:
„Bija garas diskusijas gadu garumā, ko tad darīt ar veco Tirgus laukumu. Bija dažādas idejas – veltīt to 1905.gada piemiņai vai kādām citām lietām. Beigu beigās nolēma, ka labākais nosaukums būtu „Brīvības laukums”, jo tas tad ietvertu visas cerības, vēlmes un idejas. Un tā pilsētas dome 1935.gadā, kad jaunais Tirgus laukums ir atklāts, šo pārdēvē par Brīvības laukumu un sāk plānot labiekārtojumu.”
Padomju laikā par Brīvības vārdu, protams, varēja aizmirst. Ilgus gadus laukums nesa pompozo Sarkanā laukuma vārdu. Brīvības laukuma nosaukumu tas atguva 1989.gada beigās, bet 1990.gada pavasarī kļuva par pirmo vietu Latvijā, kur tika novākts Ļeņina piemineklis. Bet laukuma vēsturiskā apbūve te saglabājusies joprojām, rāda Agrita Ozola:
„Laukums ir apbūvēts 15.gadsimta beigās, 16.gadsimta sākumā. Aiz muguras mums ir Pils tornis, pa kreisi ir vecais muitas nams, jo visiem, kas brauca uz tirgu, bija jāmaksā nodevas. (..) Ja lūkojamies pa labi, tieši blakus mums ir policijas ēka, kas 19.gadsimtā būvēta kā apriņķa tiesas nams. Pāri pretī ir „Konzuma” nams, 19.gadsimta beigu tirdzniecības veikals. Tālākais nams kādreiz ir bijis hercoga īpašums, kur padomju laikā bija maizes un dzērienu veikals. Tukumnieki mūžīgi smējās, ka Ļeņins [piemineklis ar paceltu roku] rāda pareizajā virzienā. Un tālāk, kur Elizabetes iela iznāk ārā, tie visi ir ebreju īpašumi. Faktiski viss galvenais laukums jau no 19.gadsimta 60.gadiem jau ir ebreju īpašumi.”
Arī šodien gar laukumu izvietojušies veikaliņi un kafejnīcas, bet namā, uz kuru kādreiz rādīja Ļeņina piemineklis, pašlaik ir pārtikas veikals „Pie Katrīnas”, kurā jau vairāk nekā 20 gadu saimnieko Vija Avotiņa.
„It kā jau 1800.gados šeit esot bijis tāds kārtīgs tirgus krogs, kur atstāt zirdziņus un vīri varēja ēst sautētus kāpostus ar desiņām un kārtīgi dzert alu. Tas viss te ir piedzīvots! (..) Mēs šeit esam no 1991.gada, kad sākām īrēt. Bijām pirmais privātais veikaliņš Tukumā. Esam šeit visu mūžu šeit nodzīvojuši ar visādām pārmaiņām. Tagad jau tā grūtāk iet – jūs jau redzat, ka Tukums ir patukšs. Vienkārši jūtami ir fiziski mazāk cilvēku nekā pat gadu atpakaļ. Tukums paliek tukšāks, un ir žēl… Bet vai tad nu tā būs, ka neradīsies vēl kādas jaunas darba vietas un ražotnes? Cer jau uz to Milzkalni, un „Vulkāns” taču ir, viss strādā… Jo cilvēkiem būs labāk un būs darba vietas, jo mēs, tirgotāji, arī labāk dzīvosim,” spriež Avotiņa.
Ļaujot tukumniekiem lepoties ar pilsētas bagāto vēsturi, nesen Brīvības laukuma malā pie Pilsētas vēstures muzeja izveidoti simboliski vārti, kuros iegravēti izcilāko novadnieku vārdi – no Karla Ernsta Hauzena, kurš cariskajā Krievijā izgudroja ūdenslīdēja aprīkojumu, līdz pirmajam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam, aktrisei Vijai Artmanei un dzejniekam Imantam Ziedonim.
