Ziedus noliek gan Latvijas politiķi, gan ārvalstu vēstnieki
Jau pirms deviņiem rītā sāka skanēt padomju patriotiskā mūzika, un cilvēki lika ziedus pie Uzvaras pieminekļa. Pēc 9.30 Uzvaras laukumā sanākušo skaits jau bija mērāms vairākus simtos vai pat pāri tūkstotim.
Pēc trīs dienu gatavošanās darbiem pasākuma rīkotāja biedrība «9maijs.lv» izlikusi norādes latviešu un krievu valodā.
Ap plkst. 10 sākās oficiālā ziedu nolikšanas ceremonija. Tad svinībās ieradās arī Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"), kurš kopā ar kara veterānu Albertu Pāži nolika ziedus pie Uzvaras pieminekļa. Ziedus nolika arī vairāku valstu - Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un Ķīnas - vēstnieki, kā arī daži Saeimas un Rīgas domes deputāti.
Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šie esot tautas svētki, jo cilvēki ierodas no brīvas gribas. Tomēr šie ir piemiņas svētki, tostarp arī viņam personīgi, jo arī Ušakova dzimta ir cietusi Otrā pasaules kara laikā.
"Tas nekad nav bijis saistīts ar propagandu. Tas ir mans ģimenes stāsts. Man bija vecmamma, kas palika okupētā pilsētiņā Krasnodaras apgabalā. Tur kara laikā bērnu namā bija nogalināti 214 bērni. Mans tēvs pēdējā brīdī bija evakuēts īsi pirms toreizējās Ļeņingradas blokādes. Abi mani vectēvi karoja. Šī ir daļēji no manas ģimenes stāsta, no ģimenes atmiņas. Šiem visiem cilvēkiem, kas šeit piedalās, ir viņu svētki, jo tās ir viņu ģimeņu atmiņas (..) Es šeit vienmēr nākšu, vienalga vai es būšu Rīgas domes priekšsēdētājs vai kādā citā amatā (..)." sacīja Ušakovs, kurš uzrunu Uzvaras laukumā teiks sestdienas vakarā.
Pasākuma noskaņa ir mierīga; maz Georga lentīšu nēsātāju
Kopumā noskaņa pasākumā ir mierīga. Cilvēki ir smaidīgi. Pasākumā fona skan dziesmas.
Tiesa, nebija redzama iepriekš tiešraide no Maskavas, kur notika Krievijas armijas parāde Sarkanajā laukumā. Tā vietā rāda video ar kara ainām. Salīdzinoši maz ir cilvēku, kuriem pie krūtīm redzama Georga lentīte.
Cilvēki uz pasākumu nāk veselām ģimenēm. Sanākušo vidū ir gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki. Daudzi sveic ar sanākušos armijas veterānus. Visvairāk cilvēku ieradās ap pusdeviņiem vakarā, kad ļaužu bija vairāk nekā dienā. Arī tuvējās ielās ir sastrēgumi.
Kara veterāni Latvijas Radio saka, ka Otrais pasaules karš bija milzīgs karš. No Ogres atbraukušais Mihails Kuļikovs atzina, ka izdzīvojis vien, pateicoties Dieva labvēlībai.
"Ziniet, ko mums nozīmē Uzvaras diena? Kara laikā bijām ierakumos zemnīcās, visapkārt bads un aukstums! Bet tagad – paldies, ka palikām dzīvi!
Man pašam karā paveicās, ievainojumus jau guvu, bet dzīvs paliku. Paldies par to dievam. Tagad iešu uz Kongresa namu. Tur mūs apsveiks, ielies kādu glāzīti…" viņš saka.
Savukārt Augusta Ņekrasova atminējās, ka viņa savulaik zaudējusi karā brāli. Toreiz viņai bija vien 15 gadi - strādājusi Novosibirskā dienu un nakti ostā vai slimnīcā, apkopjot ievainotos. Arī sestdien viņa ir izlikusi mirušā dēla, kam sestdien dzimšanas diena, kā arī tēva un karā bojā gājušā brāļa bildes. "Tā ir lielā uzvaras diena! Es toreiz, kad sākās karš, biju bērns, man bija 15 gadu. Visu to laiku nostrādāju – dienu un nakti, dienu un nakti bez apstājas! Strādāju ostā Novosibirskā. Bet vakaros gāju uz slimnīcu, apkopu ievainotos," stāsta kundze. "Tur bija daudz vāciešu, kad viņiem atļāva atrasties pilsētas ielās, nāca pie mums, un mēs viņus cienājām ar visu, kas bija. Toreiz karā Ungārijā gāja bojā mans brālītis Jurijs Ņekrasovs. Teicu vecaimātei, ka Jurītis miris, bet viņa atbildēja – neko darīt, katrā pusē iet bojā tauta, jo tas ir liels karš! Redziet, tur ir vēstules, ko viņš man sūtīja. Esmu ļoti apmierināta, ka mūsējie uzvarēja. Tauta cieta, atdeva visu. Iedomājieties, sibīrieši karavīriem uzvarai sagatavoja veselu vilciena sastāvu ar pelmeņiem! Mans tēvs audzēja tabaku, es šuvu maciņus, sūtījām zaldātiņiem. Centāmies dienu un nakti, paši basām kājām. Tā bija," viņa atminas.
Tūkstošiem parka apmeklētāju šo dienu gan uztver daudz plašāk, dēvējot to par patriotisma svētkiem. Sestdien tradicionāli bija vērojams, ka jaunieši pasniedz ziedus veterāniem, vecāki to liek darīt arī pavisam maziem bērniem. Ar atvasēm ieradusies arī Irīna.
"Man žēl, ka tikai šeit es varu izrādīt savu patriotismu. Bet citādi - tikai 18.novembrī," saka Irīna.
Simtiem cilvēku devās gājienā Otrā pasaules kara upuru piemiņai "Mūžīgais pulks", ko aicināja sarīkot Krievijas politiķi. Latvijā to organizēja "Latvijas Antinacistiskās komitejas" pārstāvji.
Policija pasākumu vērtē kā mierīgu, mediķiem jāpalīdz nelielu veselības problēmu dēļ
Uz 9.maija svinībām Uzvaras laukumā bija ieradies arī pazīstamais radikālis Vladimirs Lindermans. Viņš un trīs viņa biedri sev līdzi bija paņēmis tā dēvētās Doņeckas Tautas republikas karogu, kas ir simbols vienam no diviem Ukrainas apgabaliem, kurā iebrukuši prokrieviskie kaujinieki. Taču policija Lindermanam karogu atņēma. "Es to vērtēju kā rīkotāju gļēvulību un nodevību (..) Krievijas karogus arī aizliedza atnest. Bet bez simboliem Uzvaras dienu ir pārvērtusies par pikniku ar dziesmām un šašlikiem," LTV 7 sacīja Lindermans.
(Foto: Ivo Leitāns / Latvijas Radio - pirms gada uzņemts foto)
Tāpat policija atzīst, ka ir sodījusi alkohola lietotājus, kā arī savaldījusi vairākus agresīvus vīriešus, kam rokās bija Krievijas un Baltkrievijas karogi.
Tomēr tūkstošiem iedzīvotāju apmeklētais pasākums Uzvaras parkā Rīgā līdz šim aizritējis bez nopietniem incidentiem un provokācijām.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi Uzvaras parkā notiekošā pasākuma laikā palīdzību snieguši jau gandrīz 30 apmeklētājiem. Kā stāsta dienesta pārstāvis Ēriks Didrihsons, 22 cilvēkiem palīdzēts turpat kādā no sešu mediķu brigāžu mašīnām. Sasirgušie vēlējušies izmērīt asinsspiedienu, prasījuši medikamentus vai plāksterus.
Savukārt pieci cilvēki, visi jau gados, nogādāti ārstniecības iestādēs, jo paasinājušās hroniskas saslimšanas. Vairāki arī noģībuši. "Lielākoties cilvēki nenovērtē savas spējas – ārā ir viltīgi vēss, cilvēki saģērbjas silti, organisms atūdeņojas, kam seko ģīboņi," skaidro Didrihsons.
Oficiāli pasākumam jābeidzas līdz ar salūtu pirms 23 vakarā. Ar Rīgas varas partiju «Saskaņu» saistītā biedrība "9.maijs.lv" uguņošanai naudu – 14 000 eiro – saņēmusi no Krievijas vēstniecības.
9.maijā Krievijā un daļa sabiedrības arī citās pasaules valstīs atzīmē Otrā pasaules kara beigas un, kā uzskata Krievijā, uzvaru tajā. Eiropā un citviet pasaulē Otrā pasaules kara beigas piemin 8.maijā, norādot, ka par šī kara iznākumu nevar būt gaviļu, jo desmitiem miljoni zaudēja savas dzīvības. Latvijā 9.maija svinības tradicionāli tiek svinētas Rīgā pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā. Tiesa, arī Liepājā un Daugavpilī sestdien notiks dažādi pasākumi.
