Tāpat Lielbritānijas tiesa uzskata, ka Bricei nav tiesību pārsūdzēt šo spriedumu. Tiesa šādam lēmumam kā pamatojumu norādījusi to, ka iepriekšējais process par meitas adopciju un šis ir saistīts. Osmane informēja, ka patlaban nepieciešams iegūt papildu informāciju par tiesas spriedumu, taču paredzams, ka Brice varētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs - vēstnieks Raimonds Jansons aģentūrai BNS pastāstīja, ka Latvija šajā jautājumā strādās līdzšinējā režīmā un nākamās darbības jāvērtē Bricei un viņas advokātei - vai esošās iespējas Lielbritānijas tieslietu sistēmā ir izsmeltas.
Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis tikmēr sociālā portāla "Twitter" vietnē norāda, ka vēstniecība turpinās dialogu ar britu institūcijām.
Lailas Brices lietā par viņas meitas Katrīnas adopciju spriedums nolasīts. Diemžēl nelabvēlīgs. Turpināsim dialogu ar britu institūcijām.
— Andris Teikmanis (@teikmanis) October 28, 2015
Portāls lsm.lv.ru gan norāda uz argumentiem, kas ietekmēja tiesas lēmumu.
Proti, lsm.lv.ru arī publicējis britu tiesas lēmuma fragmentus, kurā tā raksturo vidi, kādā dzīvojusi Katrīna. Policists, kurš ieradies dzīvoklī, kur dzīvojusi Laila un Katrīna, savā ziņojumā uzsvēra, ka meitene dzīvoja nelabvēlīgos apstākļos.
„Es aiz durvīm dzirdēju smilkstēšanu (..) Kad es atvēru durvis, es redzēju istabu (..) rotaļlietas bija it visur izmētātas un divguļamā gulta izskatījās ļoti netīra. Istabā stipri oda pēc urīna un fekālijām. Bērns bija saritinājies embrija pozā. Kad mēs iegājām istabā, viņa gulēja uz gultas, uz spilvena. Viņa rokās turēja tukšu rozā pudelīti (..) Viņa piecēlās un nāca man pretī. Es redzēju, ka viņas apģērbs ir slapjš un pampers karājās viņai starp kājām (..) Es redzēju, ka viņa trīc. No viņas dvesa stipra smaka un bija skaidrs, ka viņu visu dienu nepieskatīja un nemainīja pamperu. Es viņai noņēmu pamperu un tur bija gan svaigas, gan jau izžuvušas fekālijas. Pampers bija tik piepildīts ar urīnu, ka bērns nespēja normāli staigāt. Uz viņas ķermeņa bija izžuvuši ekskrementi, āda bija noklāta ar urīnu, kas tecēja no autiņiem un apģērba,” rakstīja likumsargs.
Slimnīcā meitenei konstatēja dermatītu, kura cēlonis varēja būt urīns, kas pastāvīgi bija iesūcies apģērbā. Bērns ar mātes piekrišanu nonāca vietējo varas iestāžu gādībā. Sākotnēji bija domāts, ka šis būs īslaicīgs risinājums. Tomēr māte, par spīti ilgstošiem solījumiem atrast jaunu dzīvokli un radīt jaunus bērnam piemērotus dzīves apstākļus, citu mitekli neatrada. Dzīvoklis, kurā līdz tam dzīvoja meitene, bija pārāk sliktā stāvoklī, lai varas iestādes ļautu bērnam atgriezties pie mātes, raksta lsm.lv.ru
Britu laikraksts "Daily Mirror" rakstīja, ka strīds par meitenes Katrīnas likteni aizsākās vēl 2010.gada martā, kad britu policija un sociālais dienests atklāja, ka toreiz vēl divus gadus vecā meitenīte atrodas viena pati kādā Londonas dzīvoklī.
Jau tajā pašā dienā bērns nonāca valsts apgādībā, savukārt tiesa vēlāk atzina, ka meitenīte dzīvojusi „spiedīgos apstākļos”. Tādēļ viņu ir jānodod adopcijai Lielbritānijā. Kopš tā brīža Latvijas pilsone, kas 2008.gadā pārcēlās uz dzīvi Anglijā, cīnās par bērna atgūšanu. Taču britu tiesa ir atteikusies ne tikai ņemt vērā Latvijas iestāžu un mātes argumentus, bet arī noraidījusi lietas nodošanu Latvijas tiesām.
Latvijas nostāja paredz, ka bērna adopcijas lieta jāizskata Latvijā. Ministrija arī uzsver apstākli, ka Lielbritānijas iestādes neinformēja Latvijas pusi par bērna izņemšanu no Latvijas valstspiederīgā ģimenes. Brice vērsās Latvijas iestādēs, lūdzot palīdzību meitu atgūt. Visi apstākļi, kādēļ bērns no ģimenes tika izņemts, oficiāli netiek atklāti. Māte teica, ka bērnu atstājusi vienu, jo bija jāsteidzas uz darbu, bet Lielbritānijas mediji vēstījuši, ka bērns nav bijis pienācīgi aprūpēts.
Šī nebija pirmā instance Lielbritānijā, kas skatīja strīdu par Katrīnas Brices tālāko likteni. Dokumentus, kas izmantoti iepriekšējās tiesās var skatīt šeit un šeit.
