Karsts. Plašajā "Ziedkalnes" teritorijā tvan gaiss. Smaržo ērkšķrozītes. Daži azartiski spēlē volejbolu. Divas sievietes cītīgi kopj puķu dobi. Kāds monotoni šūpojas piesaulītē. Visiem šeit esošajiem 155 cilvēkiem ir vieglāka vai smagāka psihiska saslimšana. Tāpēc to, kas patiesībā notiek šajās sienās, uzzināt ir ļoti grūti. Anonīmu ziņojumu par seksuālu vardarbību šīs iestādes virsuzraugs saņēma martā.
„Mums bija informācija, ka izmantots ir klients, vīrietis, un, sākot pētīt, atklājās, ka ir arī trīs sievietes, kuras ir ziņojušas un sūdzējušās darbiniecēm,” saka Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) „Zemgale” direktors Ilgonis Leišavnieks.
Viņš par notikušo vērsās Zemgales reģiona policijas pārvaldē. Tur ierosināts kriminālprocess. „Kriminālprocess pēc trīs daļām, vispirms noziedzīgs nodarījums pret dzimumneaizskaramību, tad par noziegumu pret tautsaimniecību un par noziegumu valsts institūciju dienestā. Ir sākta aktīva izmeklēšana, būs pārbaudes un ekspertīzes,” norādīja Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere.
Šie cilvēki ir ļoti emocionāli un jūtīgi. Daudzi – kā lieli bērni. Tāpēc uzzināt, kas tieši noticis, ir grūti. „Visgrūtākais ir tas, ka šie cilvēki ir ar īpašām vajadzībām. Darba apjoms – liels, nopratināšanas, izņemšanas,” atklāj Flandere.
Filiāles vadītāja Aija Petuhova noliedz, ka „Ziedkalnē” ir bijusi vardarbība. "Bija izmeklētāji, mēs sniedzām liecību, bet es nelietotu vārdu "vardarbība", saprotiet, es neko tādu neesmu redzējusi, es neteiktu, ka vardarbība,” saka Petuhova.
Viņa atkal vada šo iestādi, lai gan viņas tiešais priekšnieks – Valsts sociālā aprūpes centra “Zemgale” vadītājs viņu no darba bija atstādinājis. Pārāk daudz bija aizdomu, ka ne viss viņas vadītajā iestādē ir kārtībā. Piemēram, tika slēpta klientes grūtniecība.
To, ka viņas meita ir piedzemdējusi bērniņu un viņa kļuvusi par vecmāmiņu, kādas šeit mītošas klientes mamma uzzināja tikai no vēstules. Tajā viņai vaicāja, vai viņa nevēlas mazulīti adoptēt. Tā kā viņa pati dzīvo Krievijā un Latvijā ir reti, visi termiņi bija nokavēti.
Viņa bija šokā. „No dzemdību nama viņa atgriezās viena, to bērniņu nodeva adopcijā. Disciplinārlietas bija pret divām darbiniecēm ne jau pret to, ka tā sieviete palika stāvoklī, bet gan par to, ka tas tika noslēpts. Bet labklājības ministrs atcēla šo sodu,” saka Leišavnieks.
„Šie ir sensitīvi dati, viņa mani nav pilnvarojusi par to runāt,” pauž Petuhova.
“Ziedkalnu” darbiniece, kura vēlējās palikt anonīma, gan saka ko citu. „Ar to nabaga grūtniecīti taču te tā strādāja. Viņai iestāstīja, ka bērniņš piedzims slims. Lai gan viņa pati savu saslimšanu ir ieguvusi tikai mūža laikā. Un bērniņš, visticamāk, piedzima pilnīgi vesels. Psiholoģiski mūsējiem te var iestāstīt tādus brīnumus!” saka anonīmā darbiniece.
Petuhova uzstāj, ka viņa var turpināt darbu. „Jā, es uzskatu, ka es varu strādāt! Jo man galvenais ir klients un viņa labsajūta. Un sensitivitāte un diskrētums, ko es viņiem varu sniegt,” norāda filiāles „Ziedkalne” vadītāja. „Nē, nē, es pret viņiem izturos kā pret normāliem cilvēkiem! Arī jums tā vajadzētu! Izturēties pret viņiem kā pret jebkuru no mums,” viņa piebilst.
Labklājības ministru šis arguments ir pārliecinājis un viņš direktori atjaunojis amatā.
„Bumbiņa ir Valsts policijas pusē, lai viņi izmeklē,” saka Labklājības ministrijas juristkonsults Māris Knoks. „Nu, tikai fabulu kā tādu,” tā viņš atbild, vai ministrija zina par iemītnieces grūtniecību.
Kopš vadītāja ir atgriezusies, aprūpētāji uz izmaiņām vairs necer. Viņi negrib runāt kameras priekšā, jo baidās pazaudēt darbu. Apkaimē citas darba vietas nav. Bet šeit – pansionātā – strādā 70 cilvēku. Direktorei rūp iestādes labā slava. Par klientu slikto uzvedību, piemēram, dzeršanu, vai, vēl trakāk, seksuālu varmācību ziņojumi nedrīkst būt. „Mums ir piedraudēts, ka dežūržurnālos neko nedrīkst rakstīt! Nostrādā savas 24 stundas un laimīgs, ka tev ir darbs, izej pa vārtiem. Ziniet, kur mums ir otra tuvākā iespēja strādāt? Jelgavā! Mēs cerējām, ka viņa neatgriezīsies. Mēs baidāmies no viņas,” anonīmi saka darbiniece.
„Ziedkalnes” uzraugošās iestādes vadītājs neuzskata, ka Aija Petuhova var vadīt šo iestādi. „Es savu viedokli pateicu 10. janvārī, kad viņai uzteicu darbu,” viņš uzsver.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver, ka Petuhovas atlaišana nav pamatota. „Mūsu Juridiskais departaments izvērtēja, vai atlaišana ir atbilstoša gan Darba likumam, gan visiem normatīvajiem aktiem, kas mūsu valstī ir. Un, ja juristu slēdziens tāds ir, tad ir attiecīgs lēmums,” saka Augulis. Viņš gan atzīst, ka fakts, ka krimināllieta policijā un no tuviniekiem slēpta klientes grūtniecība, nav atbalstāms. „Tā nav laba prakse, un tas nav pareizi! Tas ir viennozīmīgi!” saka Augulis.
