Liepājas bāriņtiesā atzīst, ka pie konkrētās ģimenes darbiniece devusies pat biežāk, nekā nosaka likums. Taču nekādus pāridarījumus neatklāja pat psihologs, kas ar viņu strādāja.
Tur valdīja trūkums. Tādēļ bija jākārto iespēja saņemt sociālo pabalstu. Bērns runāja neskaidri, vajadzēja logopēdu. Bija daudzi iemesli iegriezties pie meitenes un viņas vecmāmiņas, Latvijas Televīzijai atzīst bāriņtiesas darbiniece, kura uzraudzīja ģimeni. Intervijai viņa nepiekrīt. Ceturtdien jāatbild arī uz inspekcijas jautājumiem, kas atbraukusi pārbaudē no Rīgas.
„Caurskatot to lietu un katru gadu satiekot ģimeni, mums nevienam neradās ne vismazākās šaubas vai aizdomas, ka bērnam tiek darīts pāri seksuāli. Tas arī nebija iemesls, kādēļ bērns tika šķirts no ģimenes,” teica Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele.
Bērnu no vecmāmiņas ģimenes bāriņtiesa izņēma tāpēc, ka meitenītes acu priekšā pieaugušie dzēra, rupji lamājās un pat kāvās. Tā nebija droša vide tobrīd jau sākumskolas skolniecei. Sekoja ievietošana audžuģimenē. Viņa skuma. To respektējot, audžuģimene, kas nebija no Liepājas, meiteni veda ciemos pie vecmāmiņas.
Kādā no šīm ciemošanās reizēm jaunie audžuvecāki arī izdzirdēja, ka meitene cietusi seksuāli. Atklājās, ka vecmāmiņas vīrs un viņa dēls meitenīti gadiem iesaistījuši sevis apmierināšanā. LTV „Panorāma” rīcībā esošā informācija liecina, ka tikai tad, kad viņai ar varu lika ņemt rokā vecmāmiņas vīra dzimumlocekli, bērnam ļāva skatīties kārotās „multenes”. Bet otrs pāridarītājs gūlās viņai virsū un muti spieda ciet ar roku, lai viņa nekliegtu. Tagad meitene ir adoptēta uz ārzemēm.
„Meitene arī viņiem ne reizi nav pieminējusi, ka būtu veikta seksuāla rakstura vardarbība. Varbūt traucē valodas barjera? Bet par citām lietām viņa stāsta. Arī adoptētāji domā, ka viņai ir vēl ļoti daudz jāpalīdz, lai viņa tiktu tam pāri,” saka Ziemele.
Par Liepājas bāriņtiesas darbinieci, kura apciemoja ģimeni, Ziemele saka, „viņa to ļoti pārdzīvo”. Jau lūgts arī šīs darbinieces skaidrojums.
Bāriņtiesas priekšsēdētāja savā praksē atminas tikai vienu gadījumu, kad bērns no ģimenes izņemts šāda nozieguma dēļ. Toreiz ģimene pat nebija viņu redzeslokā. Bērnu izmantoja tētis. Neviens seksuāli cietis bērns neuzticas bāriņtiesai. „Aizbildnis ir pateicis – „Ja tu tā un tā, es pasaukšu bāriņtiesu un tevi aizvedīs uz bērnunamu!” Viņi baidās!” saka Ziemele.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa uzsver, ka ļoti liela nozīme ir tam, kā notiek saruna ar bērnu. Ar viņu noteikti jārunā bez pieaugušā klātbūtnes. Tāpat jāvēro citas pazīmes. „Savam vecumam neatbilstoša uzvedība, bērns ir pārāk seksualizēts, pārāk daudz zina, daudz pasaka zīmējumi, ir pieaugušie, no kuriem bērns izvairās, negrib palikt tuvumā. Protams, jo bērns ir mazāks, jo grūtāk to pamanīt,” saka Rieksta–Riekstiņa.
Tieši tāpēc par seksuālu pāridarījumu bērnam nereti uzzina tikai pēc pāris gadiem, kad viņš jau ir nonācis citā vidē un jūtas drošībā. Bet ir bērni, kas par to klusē joprojām.
Ziņots, ka policija bija uzsākusi kriminālprocesu, kas beidzās ar 13.jūlija Liepājas tiesas spriedumu diviem vīriešiem – 200 un 240 piespiedu darba stundas, ka arī morālā kaitējuma kompensācija 1120 eiro apmērā.
Sabiedrībā šis spriedums radīja sašutumu, paužot, ka spriedums ir pārāk maigs. Tieslietu ministrija sāka šīs lietas pārbaudi, prokuratūra iesniedza apelāciju un veica prokurores Ligitas Arājas rīcības pārbaudi.
Savukārt apsūdzētie pavēstīja, ka nav seksuāli izmantojuši meiteni un atzīties nebijušajā noziegumā viņus pamudinājusi advokāte.
