SAB apšauba Naudiņa spēju saglabāt valsts noslēpumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja ministrs.
Viņš arī apliecināja, ka pašlaik ir gatavs turpināt savu darbu un līdz vēlēšanām pats neatkāpsies.
Naudiņš plāno pārsūdzēt SAB lēmumu ģenerālprokuroram. „Pārsūdzēšu un gaidīšu ģenerālprokurora lēmumu. Ja tas būs negatīvs, aizstāvēšu savas tiesības Eiropas cilvēktiesību tiesā,” sacīja ministrs.
Komentējot iespējamos pielaides valsts noslēpumam atteikuma iemeslus, Naudiņš norādīja uz bankas „Citadele” pārdošanu: „Vairāk nekā trīs mēnešus kopš marta es nebija nekādu ziņu saņēmis no Satversmes aizsardzības biroja. Tās bija jūnija beigas, kad mēs runājām par bankas „Citadele” pārdošanu, un es uzrakstīju savu īpašo rakstisko viedokli, ka es neatbalstu pārdošanu un lūdzu atlikt šo jautājumu, un vērtēt Saeimā, lai tas būtu atklāti. Pēc šī mana viedokļa es vairākas reizes tiku aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju. Bet, vai tā ir sakritība, vai īstais iemesls, man grūti pateikt.”
„Domāju, ka šeit ir runa par likuma Par valsts noslēpumu 9.pantu, kur viens no punktiem nosaka pamatu, kas liedz pielaidi valsts noslēpumam. Tur tiešām arī ir punkts par spēju saglabāt valsts noslēpumu. Acīmredzot, Satversmes aizsardzības birojs ir balstījies uz šo normu, bet kādi ir patiesie iemesli, man nav zināmi,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja viens no Nacionālās apvienības (NA) līderiem Gaidis Bērziņš.
„Ja mēs pavērtējam visiem citiem ministriem, kas pārstāv „Vienotību” un Zaļo un zemnieku savienību, redzam, ka problēmas ar pielaidēm nav bijušas, neraugoties uz to, ka var diskutēt par atsevišķu personu jautājumiem saistībā ar pielaidēm,” piebilda Bērziņš.
SAB lēmumu par pielaides nepiešķiršanu Naudiņam pieņēma jau otrdien, 14.augustā, taču to nepubliskoja.
Saeima Naudiņu ministra amatā apstiprināja 27.martā.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē apreibinošu vielu atkarības dēļ.
Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. LETA jau rakstīja, ka tieši šī norma bija minēta nu jau demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai ("Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") adresētajā SAB vēstulē. Arī viņai birojs atteica izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
Broka nolēma demisionēt pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu viņai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Lai arī pielaides trūkums neliedza Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, viņa nevarēja piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.
Paziņojot par tieslietu ministres amata atstāšanu, Broka savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar bankas "Citadele" pārdošanu, "Latvijas Gāzes" dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Līdz ar to Naudiņš ir kļuvis par otro nacionālās apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ministru, kuram SAB atteicies piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
