Paziņojumā medijiem un uzrunā žurnālistiem piektdienas rītā Augstākā tiesa (AT) skaidroja, ka vadījās no kritērija, ka vēlēšanu rezultātus ir pamats atcelt, ja tiek konstatēti vēlēšanu rezultātus ietekmējoši pārkāpumi. Par tādiem uzskatāmi pārkāpumi, kuru rezultātā tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums. Tiesa pievērsās arī atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem, skaidro AT.
AT esot secinājusi, ka pierādījumi nav pietiekoši, lai šīs lietas ietvaros konstatētu pārkāpumus, kuri būtu ietekmējuši vēlēšanu iznākumu kādā vēlēšanu iecirknī vai Latgales vēlēšanu apgabalā kopumā.
Tiesas rīcībā esošie pierādījumi ļāvuši izdarīt secinājumu tikai par atsevišķām pretlikumīgām darbībām. Taču to apjoms nebija pietiekams, lai ar pārliecinošu ticamību secinātu, ka ir notikuši pārkāpumi, kuru rezultātā ticis ietekmēts vēlēšanu iznākums, uzsver AT. Līdz ar to, ņemot vērā tiesas rīcībā esošo pierādījumu apjomu, AT nebija pamata apmierināt partijas „Saskaņa” pieteikumu.
Tiesas lēmums ar tiesnešu parakstiem. Foto: Ivo Leitāns / Latvijas Radio
Tajā pašā laikā tiesa neesot guvusi "pārliecinošu izskaidrojumu" deputāta kandidāta no partijas „Vienotība” Dzintara Zaķa gūtajiem panākumiem vēlēšanās, ņemot vērā iepriekš Latgalē notikušo vēlēšanu rezultātus un pirms 12.Saeimas vēlēšanām veikto aptauju datus.
Tas, ka AT ir noraidījusi partijas „Saskaņa” pieteikumu, nenozīmē, ka kriminālprocesā nevar tikt iegūti pārliecinoši pierādījumi par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, uzsver AT. Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka, saņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā, Centrālā vēlēšanu komisija var lemt par mandātu sadali. Kā tiesas sēdē apliecināja Centrālā vēlēšanu komisija, tas neizslēdz arī mandātu pārdali starp politiskajām partijām.
AT Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa medijiem un procesa dalībniekiem skaidroja, ka tiesa nevar paļauties un pieņemt kā pierādījumu liecinieku liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms vai uz citu personu ziņām, ja tās nav nopratinātas. Līdz ar to nebija pamata apmierināt „Saskaņas" prasību.
Viņa atzina, ka sprieduma saīsināto versiju atbalstījuši visi AT tiesneši un visi atzinuši, ka pierādījumi nav bijuši pietiekami, lai atceltu vēlēšanu rezultātus Saeimā. Tiesa, varētu būt diskusijas par sprieduma pilnās versijas atsevišķiem punktiem, kas klajā nāks 8.decembrī.
Šonedēļ notikušajā tiesas uzklausīšanā Zaķis turpināja apgalvot, ka nav rīkojis vēlētāju balsu pirkšanu un neviens ar viņu lūgumu to arī nav darījis. Vairums 12. Saeimā ievēlēto partiju gan norādīja, ka vēlēšanu rezultāti Latgalē būtu pārskatāmi. Arī "Vienotības" advokāts Lauris Leja pauda, ka daļa Latgales iedzīvotāji labprātīgi balsoja par Zaķi un "Vienotību". Viņa piedāvājumu uz tiesu izsaukt 78 lieciniekus, kas to apstiprinātu ,tiesa noraidīja. Tāpat Leja apšaubīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kompetenci pārdalīt mandātus
Savukārt vairums Latgales iecirkņu vēlēšanu komisiju vadītāju, kas liecināja caur videokonferenci no Rēzeknes, tiesas priekšā bija krietni izvairīgāki nekā iepriekš medijos. Zaķa labie rezultāti šķituši aizdomīgi, taču par balsu pirkšanu dzirdējis vien retais.
Jau ziņots, ka „Saskaņa” iesniedza prasību AT, kurā apšaubīja vēlēšanu rezultātus Latgalē. Tā uzstāj, ka balsu pirkšanas dēļ „Vienotība” no Latgales ir ieguvusi vienu vai divus mandātus Saeimā.
Zaķim tiek pārmests, ka tieši viņš organizējis vai viņa vārdā ir organizēta balsu pirkšana. „Vienotības” politiķis šos apgalvojumus kategoriski noliedz, sakot, ka tās ir politisko konkurentu aktivitātes.
