Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas uzbūvēts pirmais dzelzceļa tilts pār Aivieksti. Dzelzceļa posms Skrīveri-Krustpils iekļaujas Latvijas Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā, kas savukārt ir daļa no Eiropas komunikāciju tīkla.
Fotoaparātu zibšņu sagaidīts, laikā, kad tiek domāts par vilcienu reisu optimizāciju, trešdien Aizkraukles stacijā ieripoja speciāls vilciens, ar kuru uz vērienīgākā „Latvijas dzelzceļa” (LDz) īstenotā projekta atklāšanu ieradās prominences.
Projektā lielākais veikums ir posmā Skrīveri-Krustpils izbūvētas otrās sliedes vairāk nekā 50 kilometru garumā, kā arī divu tiltu sakārtošana. Lai gan galvenais uzsvars šeit likts uz kravu pārvadājumu apjoma palielināšanu, jaunās sliedes ļaus palielināt vilcienu caurlaidību un par to visvairāk priecājas jēkabpilieši.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs atzina, ka iepriekš dzelzceļa pārbrauktuve pilsētai radīja problēmas.
Tagad pārbrauktuve ir, bet vilcieni iet ātrāk, pārbrauktuvi vairs neslēdz uz 30-45 minūtēm, „tā kā savs pienesums ir”.
Savukārt Pļaviņās un Koknesē vilcienu ātrāka kustība radījusi neapmierinātību ar troksni.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāstīja, ka mērījumi parādīja - pieļaujamais decibelu troksnis ir 50, bet „mums vietām ir pat 90”.
„Droši vien jātaisa sētas,” par iespējamo risinājumu sacīja Vingris.
VAS ''Latvijas dzelzceļš'' valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis skaidroja, ka dzelzceļš visu uzbūvēja „pēc normatīvajiem aktiem un nekas nav pārkāpts, un pašreiz neko tādu [trokšņa sienas] neesam plānojuši”.
Sakārtota arī visu piecu projektā iesaistīto dzelzceļa staciju infrastruktūra - izveidoti jauni peroni, celiņi un mūsdienīgas tualetes, kas priecē pasažierus.
Tikmēr pašvaldību pārstāvji ir neapmierināti ar LDz ieceri nodot pašvaldību apsaimniekošanā gan pie stacijas esošos stāvlaukumus, gan labierīcības.
„Par tualešu apsaimniekošanu lai nesūdzas. Tā ir viņu problēma. Mēs esam gatavi viņiem uzdāvināt labi izremontētas, kvalitatīvas tualetes, bet mēs nenodarbosimies ar viņu apsaimniekošanu,” strikti norādīja Magonis.
Projekta kopējās izmaksas pārsniedza 100 miljonus eiro, no tiem 65,5 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda līdzekļi.
