Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad.
Tomēr Latvijai pašai jānodrošina arī infrastruktūrā. Kāda summa Latvijai varētu būt jāiegulda bēgļu uzņemšanā, Pētersone-Godmane atturējās prognozēt. Pēc viņas teiktā, tas atkarīgs no valdības lēmuma par bēgļiem nodrošināmo veselības aprūpi, patvēruma centra “Mucenieki” pārbūvi un citiem bēgļu uzņemšanas plānā piedāvātajiem risinājumiem.
Viens no tiem – nepārtraukt 12 mēnešu pabalsta izmaksu, ja bēglis darbu atradis jau pirmā gada laikā.
"Galvenā izšķiršanās ir par to, vai tiks piešķirts finansējums," teica Pētersone-Godmane, uzsverot, ka nacionālais finansējums ir būtisks, lai varētu īstenot darba grupas piedāvāto modeli.
Iepriekš IeM valsts sekretāre bija atklājusi, ka Muciniekos esošo nepabeigto ēku pielāgošanai bēgļu uzņemšanai būs vajadzīgs vairāk nekā viens miljons eiro.
“Darba grupa piedāvā to nepārtraukt, lai personai būtu motivācija iekļauties darba tirgū, attiecīgi, ja cilvēks atrod darbu par 360 eiro, viņš saņem pabalstos 256 eiro, iespējams, ja tas tiek atņemts, motivācija [strādāt] samazinās,” sprieda Pētersone-Godmane.
Darba grupa piedāvā arī valodas apmācības bēgļiem organizēt jau pirmajās dienās pēc viņu ierašanās valstī, kā arī katrai personai vai ģimenei piesaistīt konsultantus, kas ieteiktu iespējamās dzīves un darba vietas pēc trīs mēnešu perioda “Muceniekos”.
Paredzēts, ka, sākot no janvāra, ik mēnesi Latvijā varētu ierasties aptuveni 30 bēgļu. Pirms tam plānots uz Itāliju un Grieķiju sūtīt amatpersonas, kas apzinātu bēgļu prasmes un plānus attiecībā uz palikšanu Latvijā, kā arī informētu par šejienes dzīves apstākļiem.
Darba grupa piedāvā bēgļus informēt par aizliegumu vardarbīgi izturēties pret sievietēm, kā arī skaidrot, kā sadzīvot ar šejienes salīdzinoši aukstajiem laika apstākļiem.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Arī vēstīts, ka pēdējos mēnešos Eiropu ir pārsteigusi bēgļu krīze, kuru uzskata par lielāko kopš Otrā pasaules kara beigām.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri.
Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.
