Līdz šim, lai pretendētu uz pabalstu, bija jānostrādā vismaz deviņi mēneši 12 mēnešu periodā.
Grozījumi apdrošināšanas bezdarba gadījumam likumā ir pieņemti īpaši ar mērķi ierobežot sezonālo strādnieku iespējas iegūt bezdarbnieka pabalstu.
Saeima portālam lsm.lv norāda, ka praksē ir gadījumi, kad viens darba devējs vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu cilvēku.
Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam. Taču bezdarbnieka pabalstu saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēju - zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, kā arī mežsaimniecību strādnieki.
Labklājības ministrija arī ir novērojusi, ka darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Līdz ar to pēdējos četru ar pusi gados gandrīz četru procenti no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu ir prasījuši trīs vai vairāk reižu.
Saeima norāda, ka līdz ar apgrūtinātām iespējām sezonālajam strādniekam iegūt bezdarbnieka pabalstu tiks novērsta situācija, ka to izmanto neatbilstoši mērķim - proti, aizvietot ienākumus laikā, kamēr tiek meklēts darbs.
Trešdienas vakarā Saeimas opozīcijas partija "No sirds Latvijai" (NSL) pauda, ka lūgs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nosūtīt Saeimai grozījumus apdrošināšanas bezdarba gadījumam likumā atkārtotai caurskatīšanai.
NSL norāda, ka ar šiem grozījumiem ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Proti, cilvēks, kas šobrīd strādā un ir apdrošināts bezdarba gadījumam, pēc 2017.gada 1.janvāra var zaudēt tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, lai gan šobrīd, veicot apdrošināšanas iemaksas, viņam tas tiek garantēts.
Tāpat NSL uzskata, ka ir pārkāpts Saeimas Kārtības rullis, jo Saeimas sēdē sākumā nebalsoja par priekšlikumiem, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma – šajā gadījumā pozīcijas priekšlikumiem.
Iepriekš Labklājības ministrija norādīja, ka valsts šādā veidā varētu ietaupīt septiņus miljonus eiro.
