Labklājības ministrijā (LM) pamato, ka tādējādi tiks ierobežota negodprātīga pabalstu pieprasīšana. Saeimā par šo piedāvājumu izvērtušās plašas diskusijas.
Cer ietaupīt septiņus miljonus eiro
Deviņus mēnešus pastrādā, no darba aiziet, saņem bezdarbnieka pabalstu; kad tas beidzies – atgriežas darbā, un tā uz riņķi. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, pēdējo četrarpus gadu laikā šādi vairāk nekā 7000 cilvēku bezdarbnieka statusā atgriezušies trīs un vairāk reižu.
Turklāt nereti ir gadījumi, kad personai atkārtoti ir viens un tas pats darba devējs. Ministrijā uzskata, ka tā ir negodprātīga valsts atbalsta sistēmas izmantošana.
"Uz vasaras mēnešiem parādās mācību iestāžu darbinieki, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, apkures sistēmas darbinieki – tie, kuriem vasaras mēnešos it kā nav darba. Savukārt ziemā parādās ceļu būves darbinieki, celtnieki, lauksaimnieki. Un mūsu mērķis bija izslēgt tās situācijas, kad uzņēmējs jau tā plāno, ka deviņus mēnešus veiks par darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas un pārējos trīs mēnešus – darbinieks var saņemt atbalstu no sociālās apdrošināšanas sistēmas," sacīja LM vecākā eksperte Dace Truškina.
Tieši šī iemesla dēļ arī tapis piedāvājums obligāto strādāšanas periodu pagarināt no deviņiem līdz 12 mēnešiem. Ministrijā lēš, ka šādi nākamgad varēs ietaupīt līdz pat septiņiem miljoniem eiro.
Opozīcija pārmaiņas vērtē kritiski
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur šonedēļ izmaiņas apspriestas, konceptuāli pārmaiņas atbalstīja. Domstarpības gan bijušas, un opozīcijā iecerētās pārmaiņas vērtē kritiski.
"Latvijā Satversmes tiesas spriedumos ļoti bieži piemin tādu juridisko terminu kā tiesiskās paļāvības princips, ka jebkurš no mums, maksājot nodokļus, lai apdrošinātu sevi pret tādu risku kā bezdarbs, cer, ka valsts nemainīs spēles noteikumus tajā brīdī, kad spēle jau sākusies," teica Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa").
Proti, pārmaiņas stāsies spēkā jau no 1. janvāra. Tas nozīme, ka tie, kas sākuši strādāt šogad no februāra, bet darbu zaudēs nākamā gada janvārī, pabalstu nesaņems.
Klementjevs arī norāda – lai ietekmētu tos 4% darba ņēmēju, kas, iespējams, ir negodīgi, notiek vēršanās pret pārējiem 96%.
Piedāvājums būtiski nemainīsies
"Es varu atbildēt ļoti vienkārši – ja mēs skatāmies tā kopumā pa gadu, pa valsti, tad 4% skaitliski diez vai ir tik maz," uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņa atzīst, ka komisijā no LM gan prasīs tiešākus pierādījumus negodprātīgai sistēmas izmantošanai, taču diez vai varot sagaidīt būtisku piedāvājuma maiņu.
Turklāt, ņemot vērā, ka attiecīgais likumprojekts iekļauts budžeta paketē, diskusijas par to arī nevar daudz izvērst, jo atšķirībā no standarta – trīs lasījumu kārtības - ar budžetu saistītos likumus pieņem divos lasījumos.
