Kā liecināja Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija, pēc tam, kad Ģenerālprokuratūras neatcēla SAB lēmumu par pielaides nepiešķiršanu valsts noslēpumam ministrei, Broka izšķīrās par demisiju. Vēlāk viņa to paziņoja speciāli sasauktajā preses brīfingā.
Apspriežoties ar saviem kolēģiem, Nacionālās apvienības valdi, esam pieņēmuši lēmumu par to, ka es iesniegšu demisijas rakstu Ministru prezidentei,” žurnālistiem sacīja Broka.
„Galvenais motīvs ir atbildīga pieeja šim amatam. Un brīdī, kad uzņēmāmies atbildību par tieslietu nozari, mēs to uzņēmāmies, jo jūtamies atbildīgi, devuši solījumu saviem vēlētājiem. Uzskatu, ka man ir jārīkojas atbildīgi, tāpēc atkāpjos no šī amata, lai būtu ministrs, kuram ir šīs pielaides un kurš spēj kvalitatīvi piedalīties pilnīgi visos jautājumos, kas ir tieslietu ministra kompetencē,” skaidroja Broka.
„Skatoties uz svarīgākajiem lēmumiem.. „Citadeles” bankas pārdošana, „Latvijas gāzes” jautājumi, kuru izskatīšana valdībā prasa augstāku pielaidi valsts noslēpumam, kuru es nevarēšu piedalīties... Ministram ir jābūt sēdēs. Es uzskatu, ka man jārīkojas atbildīgi. Tāpēc es atkāpjas, lai būtu ministrs, kas spējīgs piedalīties visos jautājumos,” skaidroja Broka.
Pirmdien Broka arī iesniegusi demisijas rakstu. Saprotot, ka bez augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam ministre nevar nodrošināt kvalitatīvu Latvijas interešu aizstāvību valstij un tautai svarīgu lēmumu pieņemšanā, Broka lūdz Ministru prezidenti atbrīvot viņu no tieslietu ministres amata.
Lēmumu par ministres portfeļa nolikšanu viņa pieņēmusi pēc apspriešanās ar partijas biedriem. Nacionālajai apvienībai vēl nav skaidras atbildes, vai virzīs jaunu kandidātu tieslietu ministra amatam.
Stundu pirms tieslietu ministres demisijas, valdības vadītāja izteicās, ka nepieprasīs Brokas demisiju.
SAB neatklāj pielaides atteikuma iemeslus, vien norāda, ka tam ir nopietni iemesli. Baiba Broka joprojām apgalvo, ka viņai neesot ne jausmas, kādēļ atteikta pielaide. Partijas biedri uzskata, ka jautājumā par pielaidēm valsts noslēpumam pastāvot politiska angažētība un ieinteresētība. Drošības policija sākusi papildu izmeklēšanu saistībā ar Brokas iesniegumu par citu personu darbību, kas esot izpaudušas slepenas ziņas. Broka sola vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo vēlas, lai tiktu sakārtota sistēma saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam.
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” pauda, ka Brokas demisija ir mēģinājums labot to, ko vēl var izlabot, jo, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam, Brokai „labas nākotne Nacionālās apvienības ietvaros nebūs”
Ja viņa neatkāptos, apvienībai būtu daudz jāskaidro saviem vēlētājiem un jānoraida pārmetumi par turēšanos pie krēsliem.
Kažoka atgādināja, ka premjeres Laimdotas Straujumas valdībai jau no paša sākuma nebija nekādu uzstādījumu un plānu, kuriem būtu nepieciešama politiska griba, nav plānotas nekādas pārmaiņas un reformas, tādēļ jebkuru ministru var nomainīt ar kādu tehnisku darbinieku un nekas nemainīsies.
SAB neatklāja pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemslei Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Savukārt par tālāko rīcību, ja arī ģenerālprokurora lēmums būs nelabvēlīgs, viņa lemšot vēlāk. Broka neizslēdza iespēju vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās Broka nestartēs.
SAB pastāvēšanas laikā ģenerālprokurors tikai vienu reizi atcēlis lēmumu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.
