Šī gada centralizēto eksāmenu rezultātu aina nav pārāk priecējoša. Pat tajos priekšmetos, kur pēdējos gados rezultāti bijuši labi, šogad tie noslīdējuši zemāk.
Piemēram, centralizētie eksāmeni franču un krievu valodās – šogad skolēni ieguvuši vidēji 70% un 67% no visiem punktiem. Kopumā labs rādītājs, taču – nedaudz zemāk nekā pērn. Virs 60% atzīmes ir arī vidējais rezultāts ķīmijas eksāmenā, bet arī tas kļuvis vājāks.
Tikai četros no desmit eksāmeniem rezultāts salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojies. Lielākais kāpums bijis angļu valodā, kur skolēni ieguvuši vidēji 61% no visiem punktiem atšķirībā no 54% pērn.
Par aptuveni vienu procentpunktu rezultāts uzlabojies arī vācu valodas un bioloģijas eksāmenos. Nepilnu trīs procentpunktu kāpums redzams arī latviešu valodas eksāmenā, lai gan jāatzīst – vidējais rezultāts 51,3% nav dzimtās valodas apguvei pārāk glaimojošs.
Tikmēr trīs priekšmetos vidējais rezultāts pat nepārsniedz 50% atzīmi. Vēstures eksāmenā no pagājušā gada 47,5% tas noslīdējis līdz 41,9%. Fizikā kritums no 50% uz 49%. Bet visbēdīgākā un satraucošākā situācija vērojama ar matemātikas centralizēto eksāmenu. Tajā rezultāti jau vairākus gadus ir ļoti zemi, taču šis gads ar 36,2% dod vielu nopietnām pārdomām.
Izglītības ministrs atzīst, ka šis rādītājs ir nožēlojami zems. Tāpat nevar priecāties arī par vairākiem citiem – īpaši dabaszinātņu priekšmetiem.
Izglītības sistēma sauc pēc pārmaiņām, tādēļ intensīvi jāturpina darbs pie iesāktās izglītības satura reformas. Paredzēts, ka tā mainīs mācīšanās principus, un tas dod cerību, ka līdz vidusskolai jaunieši būs skolas beigšanai labāk sagatavoti.
"Mums ir nepieciešams veikt visus sagatavošanās darbus līdz 2018./2019. mācību gadam, kad mēs ieviešam jau 1.-4.klasē jauno standartu, un tad četru gadu laikā secīgi visās skolas klasēs. Šeit mēs vienkārši nedrīkstam kļūdīties. Mums ir jāatrisina gan finansējuma jautājumi, gan skolu dibinātāju jautājumi, gan struktūras jautājumi. Pretējā gadījumā mēs vienkārši zaudējam laiku. Katrs zaudēts gads ir zaudēti miljoni mūsu valsts budžetā, mūsu tautsaimniecībā un labklājībā," sprieda ministrs.
Viņš arī cer uz pārmaiņām skolotāju domāšanā. Proti, pedagogiem vairāk būtu jākoncentrējas uz problēmu risināšanas iemaņu attīstīšanu bērnos, nevis jātrenē viņi konkrētu uzdevumu veikšanai pēc iepriekšējo gadu eksāmenu parauga.
Valsts izglītības satura centrā Latvijas Televīzijai atklāja, ka šī gada matemātikas eksāmens nav bijis ne vieglāks, ne grūtāks kā citus gadus, taču – šoreiz tajā ielikti vairāki uzdevumi, kas prasa ne tikai zināšanas, bet arī loģisko domāšanu un izpratni. Un, kā redzams, rezultāti strauji krīt.
