Šonedēļ bez tālākas virzības pagaidām palicis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniegtais priekšlikums grozīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu. Izmaiņu ieceri parakstījuši pieci Saeimas deputāti – pašreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), kā arī četri Reģionu apvienības deputāti – Mārtiņš Šics, Jānis Ruks, Nellija Kleinberga un Inga Bite, kas pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Tieši par demogrāfisko situāciju visvairāk kārtējo reizi noraizējušies grozījumu autori. „Galvenais uzstādījums ir darīt visu, lai tie katastrofālie radītāji, kas saistīti ar mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu, kas joprojām ir zem kritiskā līmeņa, būtu mazāk,” saka Parādnieks.
Pēc deputātu gribas, turpmāk pirms aborta veikšanas sievietei būtu jākonsultējas pie vairākiem speciālistiem, tostarp jurista, sociālā darbinieka, psihologa un ģimenes terapeita. Turklāt konsultācijas nodrošināmas arī grūtnieces vecākiem, ja sieviete nav sasniegusi 16 gadu vecumu.
Deputāti grib noteikt, lai arī nedzemdējušas sievietes likumā tiktu sauktas par mātēm.
Savukārt abortu nedrīkstēs veikt ginekologs, kas par šiem jautājumiem sievieti konsultējis. Deputāti pamatojumā skaidro, ka «nereti viens cilvēks un viņa seksuālās vajadzības tiek stādītas augstāk par atbildību, ģimeni un citu cilvēku garīgo labklājību».
Pamatojumā runāts par bezatbildīgām seksuālajām attiecībām, kā arī pieminēts, ka ginekologi mantisku apsvērumu dēļ pat mudinot sievietes izvēlēties veikt abortus.
Sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas pret deputātu atkal aktualizētajām iecerēm iebilst. „Protams, mēs no sieviešu tiesību perspektīvas esam pret ļoti daudzām viņu rekomendācijām, ko gribētu ielikt šajā likumā,” saka Resursu centra sievietēm «Marta» dibinātāja Iluta Lāce.
Prasības konsultēties pie vairākiem speciālistiem un plānu pagarināt tā saukto pārdomu laiku Lāce sauc par neadekvātām: „Tas ir ārkārtējais spiediens uz tām sievietēm, kas tā jau ir ārkārtīgi nepatīkamā situācijā. Viņām vēl liek izjust kaut kādu vainas apziņu. Caur šo grib ierobežot un iegrožot sievietes tiesības un izvēli un mēs neraugāmies uz sievieti kā pieaugušu būtni, kas spēj pieņemt lēmumus pati par sevi, bet būtni, kas to nespēj, un kādam citam jāpieņem izvēle viņas vietā. Virza šādus grozījumus, lai ierobežotu sieviešu tiesības, un neskatās uz sievieti kā cilvēku, bet saskata sievietē konkrētu lomu.”
Par ieceri arī nedzemdējušas sievietes saukt par mātēm Iluta Lāce kā neētisku formulējumu attiecībā pret pašu sievieti: „Par māti, saskaņā ar patreizējo likumdošanu, sieviete kļūst, kad piedzemdējusi bērnu. Bet, ja pacientu saucam par māti, tas var sievietei radīt ļoti nepatīkamas izjūtas.”
„Tādām sievietēm, kas šo saka, ir psiholoģiska rakstura problēmas, uztveres problēmas. Grūti komentēt tādus nesaprātīgus izteikumus,” pauž Parādnieks.
Deputāts apgalvo, ka likuma grozījumu mērķis ir sievietēm sniegt plašāku atbalstu, lai viņas pirms aborta veikšanas izdarītu brīvu izvēli, nevis kāda spiediena rezultātā.
Deputāti arī grib, lai par dzimumšūnu donoriem līdzšinējo 18 gadu vietā varētu kļūt no 25 gadiem. Sarunā ar Latvijas Radio Parādnieks gan prasības mīkstina – vīrieši varot būt donori līdz ar pilngadības sasniegšanu, bet sievietēm vajagot lielākus ierobežojumus. Turklāt tādām sievietēm vajadzētu būt vispirms piedzemdējušām bērnu.
