Nav mierā ar 5,05 eiro par stundas darbu
Dzemdību nama speciālisti vēstulē norāda, ka ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa pašlaik ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu samaksas. Šis tarifs, pēc Dzemdību nama ārstu domām, nav atbilstošs iegūtajai izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un atbildībai, kas ikdienā jāuzņemas.
Norādot uz pastāvošo krīzes situāciju Rīgas Dzemdību namā cilvēkresursu, īpaši dežūrārstu - ginekologu, dzemdību speciālistu nodrošinājumā, mediķi pieprasa neatliekami pārskatīt minēto speciālistu darba samaksu, dubultojot ārstu stundas likmi.
"Nerisinot darba samaksas jautājumu nekavējoties, būsim spiesti ievērojami samazināt darba apjomu Rīgas Dzemdību namā, attiecīgi samazinot dežūru skaitu, dežūras brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt iespēju pārtraukt darba attiecības ar SIA "Rīgas Dzemdību nams"," vēstulē raksta mediķi.
«Verdzības deklarāciju» vairs neparakstīs
Linda Grīnberga un Vija Veisa ir divas no 26 ārstiem, kas parakstījušas vēstuli slimnīcas valdei, veselības ministrei Andai Čakšai un Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa"). Viņas, tāpat kā citi ārsti, strādā vairākās vietās un izdeg.
"Kādu laiku es kaunējos, bet ko tur vairs. Jā, līdz janvārim man bija sešas darba vietas. Lai gan tieši darbs stacionārā man ir ļoti mīļš!" neslēpj Veisa.
"Grūti pateikt vienu konkrētu summu, bet noteikti ir jāvērtē tas, cik lielu atbildību par savu darbu mēs katrs uzņemamies, cik liela ir slodze. Protams, arī ambulatorajā aprūpē ir atbildība. Arī tur, aprūpējot grūtnieci, tu atbildi par abiem vienlaikus, bet to nevar salīdzināt ar to darba intensitāti, atbildības līmeni un spēju reaģēt, kāda ir vajadzīga stacionārā," skaidro Veisa.
Kā daudzās Latvijas slimnīcās, arī šeit ārsti un vecmātes strādā virs noteiktās 168 stundu slodzes, bet par katru pārstrādāto stundu saņemt tikpat, cik par slodzi.
Tomēr Rīgas Dzemdību nama mediķi jau informējuši stacionāra valdi, ka, sākot no šā gada marta, vairs nepiekritīs tā dēvētajam „normālajam pagarinātajam darba laikam”, ja par nostrādāto netiks samaksāts kā par virsstundām.
„Mums ik trīs mēnešus tiek dota parakstīšanai piekrišana, ka mēs piekrītam strādāt pagarinātās darba stundas. Tās ir 240 stundas mēnesī," saka Grīnberga. "Respektīvi, lielākā daļa šeit strādā virs slodzes, saņemot par šīm virssslodzes stundām tādu pašu samaksu kā par slodzi. Jebkurā citā profesijā cilvēki, kas strādā virsstundas, saņem dubultā, tad medicīnā strādājošie…Dzemdību namā mēs esam pirmie, kas vairs neparakstīs šo, kā mēs viņu saucam, verdzības deklarāciju, un arī Dzemdību nama vadība ir piekritusi no marta visiem, kas strādā virsstundas, arī maksāt kā par virsstundām," viņa pauž.
Pēdējo reizi atalgojums audzis vien par 10 centiem
Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Dagnija Vilnīte sola, ka par virsstundām mediķiem tikšot maksāts atbilstoši un līdzekļi tam tikšot atrasti esošā finansējuma ietvaros. Tomēr prasību par ārstu atalgojuma dubultošanu neesot iespējams izpildīt.
„Mēs nevaram izpildīt šo prasību par samaksu divkāršā apmērā. Esošā tarifa ietvaros tas nav nedz mūsu spēkos, nedz Veselības ministrijas spēkos esošā budžeta ietvaros," norāda Vilnīte.
Čakša nenoliedz, ka atalgojuma problēma veselības aprūpē ir aktuāla jau ilgāku laiku, uzreiz gan piebilstot, ka par Rīgas Dzemdību nama mediķu „dumpja” iemesliem vēl jātiek skaidrībā. „Mēs kopā sēdīsimies skaidrot situāciju, kas ir notikusi, jo tā ir vienīgā vieta, kur šobrīd ir bijis skaidrs tarifu pielikums, izprotot to atšķirību, kas ir bijusi ambulatorajiem ginekologiem un slimnīcās strādājošajiem ginekologiem. Situāciju mēs risināsim, saprotot, kas ir noticis tieši Dzemdību namā," uzsver Čakša.
Ministrei ir taisnība tiktāl, ka tarifs par dzemdību palīdzības sniegšanu patiešām ir pieaudzis – normālu dzemdību gadījumā tas kopš šā gada ir 346 eiro iepriekšējo 294 eiro vietā. Tomēr pēc Vilnītes teiktā, tarifu paaugstināšanas rezultātā mediķu atalgojums pieaudzis tikai par 2% jeb aptuveni 10 centiem stundā.
„Līdzšinējie tarifi ir noteikti, balstoties uz vēsturiskiem datiem un tikai pārrēķinot procentuālas izmaiņas, kas neatbilst vairs šodienas situācijai – nedz darba samaksai darba tirgū, nedz faktiskajām izmaksām par precēm un pakalpojumiem, kas ir nepieciešami veselības aprūpē," pauž Vilnīte.
Rīgas Dzemdību namam jau tagad trūkst vairāku ginekologu-dzemdību speciālistu, turklāt tā mājaslapā esošais vakanču saraksts liecina, ka tiek meklētas arī bērnu aprūpes māsas, anestēzijas, intensīvās un neatliekamās palīdzības māsas un māsu palīgi.
Katrs trešais mazulis Latvijā pasaulē nāk tieši Rīgas Dzemdību namā. Vidēji gadā šeit pieņem 7000 dzemdību.
Poliklīnikā konsultējot sievietes speciālisti var nopelnīt pat divas un trīs reizes vairāk, nekā pieņemot dzemdības vai veicot ķeizargriezienus.
Asociācija: Kritiskā situācijā arī citi speciālisti
Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds paziņojumā medijiem norādīja, ka situācija apliecina to, pie kā var novest ilgstoša zemu tarifu uzturēšana nozarē, un turpināsies ārstu aizbraukšana no valsts, bet pacientiem iespēja tikt pie valsts apmaksātiem speciālistiem turpinās katastrofāli samazināties.
Kritiskā situācijā šobrīd atrodas arī ambulatori strādājošie ārsti, ultrasonogrāfijas un daļa radioloģijas diagnostikas speciālistu, un tas draud ar to, ka daudzi valsts apmaksātie pakalpojumi nebūs pieejami. Veselības ministrija projektā ir ieplānojusi paaugstināt tarifus daļai ambulatori strādājošo speciālistu un daļai radioloģijas pakalpojumu, kas uzlabos situāciju un varētu motivēs viņus turpināt sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus.
Bet Rēvalds arī norāda, ka “jebkāda īslaicīga atalgojuma palielināšana atsevišķu nozaru darbiniekiem vai kompensējošu mehānismu izstrādes mēģinājumi būs lemti neveiksmei, ja tarifu aprēķināšanai beidzot netiks pieiets kompleksi, izstrādājot vienotu uz reālām izmaksām balstītu metodiku”.
“Ir jāpārtrauc tarifu izstrāde šaurā ierēdņu lokā, nekonsultējoties ar vadošajiem nozares speciālistiem un organizācijām,” pauda Rēvalds.
