Arī vietējie sociālie dienesti nekādi nerīkojās, lai gan par piekauto grūtnieci tika apzināti brīdināti.
Operācija “Piekautā grūtniece”
- Uzdevums novērot un vērtēt, kā neliela sabiedrības kopa reaģēs uz situāciju, kad viņu redzeslokā pēkšņi parādīsies jauna meitene – grūtniece, ar acīmredzamām pārdzīvotas vardarbības pazīmēm.
- Operācijas galvenā varone - fiktīva grūtniece. Arī viņas zilumi un sasitumi mākslīgi, bet gana pamatīgi.
- Operācija laikā jauniete bez liekas vajadzības ne ar vienu vietējo iedzīvotāju nerunā.
- Viņa aptiekās pirks pretsāpju zāles, veikalos pirks lētāko pārtiku, kā arī stipro alu un cigaretes.
- Meitene dzīvos nedēļu Vaiņodes novadā, nedēļu – Cesvaines novadā.
Vaiņodes ielās meitenei uzmanības netrūka – kāds atskatās pavisam tieši, kāds jaunpienācēju nopēta ar acu kaktiņu, kāds tomēr neredzēja. Aptiekā viņa pirka vai nu “Ibumetinu”, pašu stiprāko, vai nu marles apsējam. Jautājumus neviens neuzdeva, un visu prasīto pārdeva klusēdami.
Arī Cesvaines novadā grūtniece apmetas vietējā internātā. Bet atšķirībā no Vaiņodes, šeit nekādas īpašas rūpes izrādītas netiek, attieksme laipna, bet lietišķa un neviena lieka jautājuma.
Arī ielās, veikalos, aptiekā, bibliotēkā, pastā meiteni it kā neievēro, viņai pārdod cigaretes, pat neprasa dokumentus, un, visticamāk, muļķīgi cerēt, ka pārdevēju interesēs vēl kas vairāk.
Aptiekā gan viņai pasaka, ka “Ibumetinu” grūtnieces dzert nedrīkst, bet piekāpjas un paciņu pārdod, iesakot gan no tā lietošanas atturēties. Pāris dienās mazā pilsētiņa ir izstaigāta krustu šķērsu. Neviens par viņu tā arī nepainteresējas.
Varētu gaidīt vizīti no vietējā sociālā dienesta, jo gan jau kāds taču būs pasūdzējies, jo grūtnieces kopaina nav diez ko jauka – drīz jālaiž pasaulē bērniņš, mamma zilumos, ēd “roltonus” un, iespējams, smēķē un dzer stipro alu.
Bet ne Vaiņodē, ne arī Cesvainē no sociālā dienesta darbiniekiem ne vēsts. Tāpēc raidījuma veidotāji paši piezvana dienestiem un pastāsta par satraucošo novērojumu – meiteni stāvoklī, kurai ir zilumi. Viņi apsola painteresēties.
Bet rezultātā pēc dažām dienām viens dienests apgalvoja, ka viņiem nekādi nav izdevies atrast tādu personu, otrā gadījumā - dienesta pārstāve skaidroja, ka viņa atrasta un jūtas drošībā, lai gan patiesībā viņi tā arī grūtnieci nebija uzrunājuši.
Bet cilvēki pamanīja gan to, ka meitene ir stāvoklī, gan to, ka viņa ir piekauta, taču nedēļas laikā neviens viņai tā arī nepajautāja, kā viņa jūtas, vai nevajag kādu palīdzību. Neviens arī nebija vērsies vietējā sociālajā dienestā. Vienīgais izņēmums bija Vaiņodes internātskolas direktors Reinis Ulberts.
“Es uzskatīju, ka nav mums pienākums kaut ko vairāk skaidrot, jaukties tur tajā viņas.. Nu.. viņas dzīvē, ja viņa pati nevēršas nekur pēc palīdzības. (..) Ja viņa būtu vēlējusies mūsu palīdzību, viņa būtu pati mūs nākusi, meklējusi,” raidījumam norādīja Cesvaines sociālā dienesta vadītāja Daina Markevica.
Savukārt Eva Dolbina, Vaiņodes sociālā dienesta vadītāja teica, ka meitene nav atrasta: “Mēs gājām uz veikalu, prasījām pārdevējām, tiem, kas strādā tieši tai placī, un prasījām, vai viņi redzējuši tādu meitenei ar zilām acīm. Atbildēja pārdevēja, ka ir redzēta, bet nepazīstama meitene un viņa bija redzēta tikai to vienu vienīgo reizi. Kas tā par meitenei, mēs nenoskaidrojām. (..) Ja viņa uzturējās te neilgu laiku, tad es uzskatu, ka nebija iespējams atrast viņu.”
Vietējie cilvēki raidījumam atzina, ka meiteni gan redzējuši, gan par viņu satraukušies, taču īsti nav zinājuši, kā rīkoties.
“Nu, ir jau jārespektē katra personīgais, nu, kā. Varbūt meitenei.. Viņa jau neteica neko. (..) Var jau būt, ka man ir jājūtas vainīgai, vai kā.. Ka es tur kaut kā neatrisināju, vai neiejaucos. Bet vienmēr jau arī māca to, ka tieši šī te katra cilvēka personīgā telpa, katra cilvēka personīgā dzīve, nu, ka..” neveikli skaidroja Cesvaines novada bibliotēkas darbiniece.
Daži cilvēki tomēr izvēlējās melot, piemēram, Cesvaines grāmatnīcā darbinieki apgalvo, ka piekautajai grūtniecei viņi piedāvājuši palīdzību, bet meitene no tās atteikusies, savukārt vietējās internātskolas vadītāja apgalvoja, ka viņa meitenei jautājusi, kāpēc viņai uz sejas esot plāksteri, bet meitene atbildējusi, ka viņai esot pumpas. Arī tā nebija patiesība.
