Tādējādi koalīcijā arī turpmāk varētu darboties „Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība.
Partijas nolēmušas, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš premjeras amatam, iespējams, jau otrdien oficiāli nominēs Straujumu, tad jau trešdien viņa un koalīcijas partijas varētu nākt klajā ar amatu sadalījumu valdībā, kā arī nosaukt konkrētus ministru posteņu kandidātus.„Visas koalīcijas partijas atbalsta Ministru prezidenta kandidāti Laimdotu Straujumu, un koalīcija saglabājas esošajā sastāvā (..) Ja prezidents akceptēs šādu modeli, tad koalīcija runās arī ar pārējām partijām [par iespējamo sadarbības formu],” pēc triju partiju tikšanās sacīja partijas „Vienotība” politiķe Solvita Āboltiņa.
Pagaidām gan partijas pilnībā nav vienojušās par amatiem. Ir ministrijas – Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija – ko neviens nevēlas vadīt, un ir ministrijas – Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras vēlas vadīt vismaz divas partijas.
Taču iespējamā nākamās valdības vadītāja gan jau zināja teikt, ka Latvijas prezidentūras laikā ES nebūs jauns politisks amats, piemēram, ministrs. Tiesa, iespējams, ka prezidentūras laikā ārlietu ministra vadībā varētu strādāt kāda amatpersona.
Tāpat ir zināms, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu vēlētos ieņemt Nacionālā apvienība. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars gan pauda, ka viņa pārstāvētā partija aizvien iestājas par paplašinātu koalīciju, kurā būtu iekļauta arī Latvijas Reģionu apvienība. Tomēr galavārds ir jāpieņem Straujumai.
Pēcāk visas trīs partijas katra atsevišķi tikās ar Valsts prezidentu. Pirmā ar Andri Bērziņu tikās „Vienotība”. Tās priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu sacīja, ka nav nepieciešamības paplašināt koalīciju ar divām mazākajām jaunajā Saeimā ievēlētajām frakcijām. „No sirds Latvijai” nevar būt koalīcijā, jo tai ir neskaidri finansētāji. Savukārt Latvijas Reģionu apvienība nevar būt koalīcijā, jo, viņasprāt, nav skaidrs, kas šiem cilvēkiem vispār ir kopīgs.
Āboltiņa arī atgādināja, ka esošās koalīcijas partijas jau panākušas vairākas vienošanās par iespējamo amatu sadali. Proti, „Vienotība” līdz ar valdības vadītāja posteni vēlētos iegūt Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas vadību, kur ministri būtu attiecīgi Edgars Rinkēvičs un Jānis Reirs.
Tāpat „Vienotība” vēlētos saglabāt satiksmes ministra portfeli, ko gan vēlos iegūt arī Zaļo un zemnieku savienība. Domstarpības starp potenciālajiem partneriem varētu būt par VARAM un EM vadību. Vienlaikus Āboltiņa norādīja, ka parlamenta priekšsēdētāja posteni vēlas iegūt ne tikai Nacionālā apvienība, bet arī ZZS. No Āboltiņas teiktā, noprotams, ka „Vienotība” varētu atbalstīt Gundara Daudzes kandidatūru.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
Pašreizējās valdošās koalīcijas politiķi jau sestdienas vakarā paziņoja, ka nākamās valdības kodols jāveido esošajām varas partijām – „Vienotībai”, Zaļo un Zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai. Iepriekš nebija izslēgta arī sadarbība ar politikas jaunpienācējiem Latvijas Reģionu apvienību.
