Par palikšanu amatā Tieslietu ministre sola lemt pirmdien kopā ar partijas biedriem no Nacionālās Apvienības. Pielaides trūkums neliedz Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevar piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.
Tai pat laikā Broka apsver iespēju par pielaides piešķiršanas procedūru sūdzēties Eiropas cilvēktiesību tiesā: „Cilvēktiesību tiesa ir pateikusi, ka šī likumdošanas procedūra neatbilst cilvēktiesību prasībām par pieeju taisnīgai tiesai, kur personai būtu nodrošināta iespēja iepazīties, saprast, paskaidrot. Ja ir atrasti, identificēti riski, ka mani varētu kāds ietekmēt, tad tā neskaidrība ir tā, ka es nezinu, kas man tiek pārmests un kas ir tie riski, kas saistās ar mani. Pirmkārt, man pašai ir tāda nedrošības sajūta, kas ir ar manu personību, kurš mani var ietekmēt. Man ir arī bērni, un es esmu sieviete, un es tiešām nezinu, kas ir atklāts par mani, kas ir tik bīstams.”
Daļu no Brokas pārsūdzībā minētās informācijas ģenerālprokurors esot nodevis vērtēšanai Drošības policijai. Kā stāstīja Auniņa, tālākai vērtēšanai esot nodota Brokas sniegtā informācija, ka atsevišķi politiķi par SAB negatīvo lēmumu esot zinājuši vēl pirms paša lēmuma. Šādas sūdzības Drošības policijai tika nodotas jau iepriekš.
SAB neatklāj pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemslei Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Savukārt par tālāko rīcību, ja arī ģenerālprokurora lēmums būs nelabvēlīgs, viņa lemšot vēlāk. Broka neizslēdza iespēju vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
SAB pastāvēšanas laikā ģenerālprokurors tikai vienu reizi atcēlis lēmumu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās viņa nestartēs.
