Ģenerālprokurors atgādināja, ka iepriekš divi tiesneši lūdza sevi atstatīt no Zolitūdes krimināllietas iztiesāšanas, jo uzskata, ka šajā procesā nevar būt objektīvi. Šis jautājums – atstatīt tiesnešus no lietas iztiesāšanas vai nē – tiks vērtēts pirmajā lietas skatīšanas sēdē.
"Šodien pastāv ļoti augsta iespējamības pakāpe, ka tiesas process nenotiks. Tas tiks uzsākts, bet atliksies sakarā ar to, ka divi tiesneši ir pieteikuši pašnoraidījumu. Ļoti augsta ir šī ticamība, ka tieši apsūdzētie un viņu aizstāvji atbalstīs šo tiesnešu atstatīšanos. Tas ir loģiski - ja tiesnesis pasaka, ka nevar būt objektīvs šajā lietā ... Nerunāsim par iemesliem, cik tie ir pamatoti. Bet, ja tiesneši ir pateikuši, ka nevar būt objektīvi, tad diezvai kāds procesa dalībnieks pateiks - nē, lai viņš viņš tiesā, būdams neobjektīvs. Pretruna milzīga tad būtu," teica ģenerālprokurors.
Kalnmeiers izteica pateicību lietā cietušajiem par toleranci un izpratni pirmstiesas procesā. Emociju tajā netrūka, tomēr viss kopumā noritēja bez incidentiem, kas, visticamāk, nebūs arī lietas iztiesāšanā. Tiesa, ir ieviesti stingri drošības pasākumi, lai izslēgtu dažādu risku iespējamību, atzina Kalnmeiers, aicinot procesa dalībniekiem būt saprotrošiem.
Biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele-Luņova "Rīta Panorāma" sacīja, ka Zolitūdes traģēdijā cietušie pirms pirmās tiesas sēdes apjomīgajā krimināllietā ļoti uztraucas. Uz lietas skatīšanu vēlas ierasties tie traģēdijā cietušie, kam nav ne mācību, ne darba. Daži cilvēki brauc no attālākām Latvijas pilsētām.
"Protams, uztraukumu palielina tas, ka cietušie nezina kas viņus sagaida tiesas zālē. Jo vakar masu medijos izskanēja informācija, ka ir jāierodas divas stundas pirms tiesas, ko es uzskatu par ne visai labu praksi. Jo cilvēki saņēma tikai vienu dokumenti – pavēsti par to, ka tiesas sēde sāksies plkst.10," klāstīja biedrības vadītāja.
Viņa atzina, ka biedrība "Zolitūde 21.11." jau iepriekš cietušos brīdinājusi, ka viņiem ir jārēķinās ar to, ka viņus sagaida "ilgs maratons, ka tiesa ilgs ilgu laiku un ka no pirmās sēdes varam sagaidīt jebko, ieskaitot to, ka šodien tiesa var arī nenotikt", un ka pirmā tiesas sēde var beigties ar tiesnešu atstatīšanu no lietas iztiesāšanas .
"Pēc manas informācijas, šo soli varētu spert nevis paši tiesneši šoreiz, bet apsūdzēto advokāti," teica Ločmele-Luņova, izsakot cerību, ka neviens no procesā iesaistītajiem nemēģinās "mākslīgi" vilcināt šo procesu ."Neslēpšu, ka daļa cilvēku netic, ka būs taisnīgs iznākums," atkārtoti atzina biedrības vadītāja.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa otrdien, 8.decembrī, plāno sākt skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Aizpērnā gada 21.novembris bija melnākā diena kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas - sagrūstot veikalam "Maxima" Rīgā, Priedaines ielā, bojā gāja 54 cilvēki.
Vērienīgajā krimināllietā, kurai Latvijas tiesu prakses vēsturē nav līdzīgas, ir vairāki simti lietas dalībnieki un ļoti liels lietisko pierādījumu skaits. Tāpēc arī Tiesu administrācija izvēlējusies nomāt Ķīpsalas izstāžu halles konferenču zāli, kur notiks pirmās tiesas sēdes.
Tiesas sēdes sākums ir plānots plkst. 10. Taču, vai tiesa otrdien sāks skatīt lietu pēc būtības, būs zināms tiesas sēdē.
Jau izskanējis, ka no krimināllietas izskatīšanas vēlējās atstatīties tiesas sastāva priekšsēdētājs Erlens Ernstsons un tiesnese Dzintra Zemitāne. Viņi pazīstot atsevišķus procesa dalībniekus, līdz ar to ir iespēja, ka viņiem varētu pieteikt noraidījumu. Taču tiesas priekšsēdētāja atteikšanos atzina par nepamatotu.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par cietušajiem atzīti 263 cilvēki, un apsūdzēti ir deviņi cilvēki. Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas, un par nonāvēšanu aiz neuzmanības, apsūdzēti ir būvinženieris Ivars Sergets, arhitekts Andris Kalinka, būveksperts Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas, apsūdzības uzrādītas trim Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvjiem Jānim Balodim, Marikai Treijai un Aijai Meļņikovai. Savukārt "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva saukta pie kriminālatbildības par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.
