Greiškalns norādīja, ka maksātnespējas jomai ir līdzīgas pazīmes kā organizētai noziedzībai: saistība ar tiesībsargājošām iestādēm, tiesnešu iesaiste, arī saistība ar politiskajiem spēkiem un ziedojumi tiem. Taujāts, vai šajā jomā ir piesegšana arī augstākajā līmenī, viņš atzina – vērojamā rīcība liecina, ka ir saistība.
Savukārt, lai varētu situāciju mainīt, pastāvošās problēmas ir jāatzīst.
Kopumā viņš tēlaini raksturoja situāciju, sakot, ka deg māja, bet ūdens tiek pienests ar uzpirksteņiem. Greiškalns norādīja uz Tieslietu ministrijas aprīlī iesniegto priekšlikumu uzraudzību nodot Maksātnespējas administrācijai, taču atbildīgajā Saeimas komisijā tam nebija atbalsta. Līdz ar to redzams, ka politiskajā līmenī neesot vēlmes šo jomu sakārtot.
Likumdošanas jomā gan esot darīts daudz, jo iepriekš tā bija slikta, bet tagad ir viduvēja. Lielākas problēmas ir ar uzraudzību un kontroli, kas agrāk bija ļoti, ļoti slikta, bet tagad vienkārši slikta.
Jau ziņots, ka uz problēmām maksātnespējas administrēšanas jomā jau ilgstoši norāda ārvalstu investori. Izskanēja, ka uzņēmumi arī izmanto maksātnespējas procesu, lai izvairītos no nodokļu uzrēķiniem, runāts arī par gadījumiem, kad maksātnespēju administratoru un tiesu darbības dēļ īstie kreditori nespēj atgūt līdzekļus.
Arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) atzinis, ka maksātnespējas administratori pamanījušies apiet likumā iestrādāto nejaušības principu un tikt pie ''pareizām lietām''.
