Tagad ministrija piedāvā skolotāju algu noteikt, vispirms pēc konkrētas formulas aprēķinot pedagogu amata vienību skaitu, tad nododot šo finansējumu skolām. Skolas atkarībā no vidējā klašu piepildījuma būs sadalītas grupās un katrai grupai attiecīgi valdības noteikumos būs paredzēta konkrēta skolotāju amatalga, Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” pastāstīja IZM pārstāve Modra Jansone.
Trešdien IZM risinās kārtējā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupas sēde, kurā apspriež pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļa izstrāde un tā aprobācijas process.
IZM iepriekš izstrādājusi divus jaunus pedagogu darba samaksas modeļus, viens no kuriem paredz pašreizējā modeļa "Nauda seko skolēnam" pilnveidi, bet otrs - pāreju uz pilna laika darba slodzi.
Jansone stāstīja, ka konceptuāli ministrijai ir skaidrs, kādam jābūt algu modelim, un tas arī piedāvāts trešdienas darba grupas sēdē. Pagaidām par konkrētām algām nerunā, bet skaidrs, ka atšķirības starp algām lielajās skolās un mazajās lauku skolās būs, atzina Jansone, piebilstot, ka atkarībā no pieejamā finansējuma IZM centīsies arī palielināt mazo skolu pedagogu algas.
Tai pašā laikā Jansone uzsvēra, ka mazajās klasēs un lielajās klasēs atšķiras darba intensitāte un skolotāja slodze.
Viņa arī norādīja, ka jaunais modelis paredz, ka ir noteikta skolotāju alga, un ne pašvaldības, ne skolas nevarēs pašas šo algu mainīt.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško raidījumam „Pēcpusdiena” pauda, ka līdz ar jauno modeli skolotāji cer, ka vairs nebūs pārstrādājušies, varēs strādāt kvalitatīvāk, un arī „atalgojumam jābūt ar plus zīmi”. Tas gan būs atkarīgs no valdības gatavības piešķirt papildu finansējumu skolotāju algām, par ko arodbiedrība runās ar valdību tuvākajā laikā.
Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 11.decembrī rīkoja piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projekta paredzētie trīs miljoni eiro.
Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%. Skolotāju algām papildus piešķirti 3 miljoni eiro, bet atalgojuma reformas sākumam šogad papildus kā minimums nepieciešami 20 miljoni eiro. Valdība sola par finansējumu lemt, kad bus zināms jaunais algu modelis un tā izmaksas.
Pērn jau ir uzsākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir nepieciešama, jo LIZDA reprezentatīvs pētījums atklāj, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro.
Arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā, kurā vairāk nekā 7 tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas pieprasīja valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma 10% pieaugumu cienīgai darba samaksai.
