Vētra LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka šīs prasības ir jāpārskata, jo pašlaik, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam pārmet nespēju apkalpot klientus angliski, valsts domā par ārvalstu investoru piesaistīšanu, bet augstskolās par ārvalstu speciālistu piesaisti nedomā.
“Augstskolā - nē, tur mums der tikai tāds, kas prot latviski, pārējais kvalifikācijas - nulle,” situāciju raksturoja Vētra.
Viņš pieļāva, ka var noteikt, lai kāds no augstskolas vadības zina latviešu valodu augstākajā līmenī, bet augstskolā daudz kas atkarīgs no līdera un viņam ir svarīgas arī citas kvalitātes, nevis tikai valodas zināšanas.
Tāpat Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts intervijā Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” normu par valodas prasību nodēvēja par novecojušu, jo tā pieņemta 2009.gadā, bet “dzīve iet uz priekšu straujiem soļiem”. Viņaprāt, norma būtu jāmaina, jo prasītais zināšanu līmenis, iespējams, ir par augstu.
Pilnībā gan atteikties no prasības par valsts valodas zināšanām augstskolu administratīvajam personālam Bernāts neiesaka. Citādāka situācija esot ar akadēmisko personālu, kuram nevajadzētu prasīt valsts valodas zināšanas vispār, uzskata Rektoru padomes ģenerālsekretārs.
Jautājums kļuva aktuāls, jo tieši valodas dēļ par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nevarēja kļūt augstskolas Satversme sapulces ievēlētais Mels Kenijs. Kenijam nav rektora amata pienākumu pildīšanai nepieciešamā latviešu valodas prasmju līmeņa, līdz ar to viņu nevar virzīt apstiprināšanai amatā. Pagaidām par augstskolas rektora pienākumu izpildītāju iecelts Latvijas Universitātes prorektors un Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens.
Arī augstskolas “SSE Riga” Fonda priekšsēdētāja Andersa Ridina paziņojumā, kas publicēts mājaslapā, norādīts, ka IZM likusi noprast, ka problēmas varētu rasties arī tās rektoram Andersam Pālzovam. Nepieciešamie dokumenti par Pāzlova iecelšanu rektora amatā ministrijai iesniegti jau septembrī, bet augstskola joprojām nav saņēmusi nekādu atbildi no ministrijas.
