Jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs sacīja, ka krievvalodīgie Latvijā ir reāls auditorijas segments, bet aktuāls ir jautājums, kurai no krieviski runājošajām auditorijas daļām mēs adresējam šo saturu.
Pēc Pauliņa stāstītā, ir cilvēki, kas nāk no jauktām ģimenēm un ir krievvalodīgie, kas dalās pēc piederības Latvijai vai orientējas Latvijai nelabvēlīgā virzienā. Vai visas šīs auditorijas būtu jāsasniedz vienam Latvijas Radio kanālam, Pauliņš uzskata, ka to izlemt nebūtu viņa atbildības jomā.
Viņaprāt, Latvijas Radio būtu jāstrādā ar to auditorijas daļu, kas ir aptuveni 30% liela un kas ir orientēta Latvijas virzienā. Savukārt tā auditorija, kas ir aptuveni 20% liela un bez dominējošas nacionālās nostājas, var pieslēgties vienam vai otram virzienam.
Pauliņš norādīja, ka šim krievvalodīgajam kanālam būtu jāveido auditorijas “vērtību formāts” kā mugurkauls, pie kā šiem cilvēkiem pieturēties.
Viņš gan norādīja, ka tā nav viņa kompetence izvēlēties, vai tur ir tikai saturs krieviski, un kāds būs tā formāts.
"Vai tas nozīmē, ka tur ir tikai saturs krieviski, un kāds ir tas formāts, tā nav mana kompetence," atzīst Pauliņš.
Jau ziņots, ka NEPLP pirmdien pavēstīja, ka konkursā uz Latvijas Radio valdi tās līdzšinējais, vienīgais loceklis Jānis Siksnis ir zaudējis. Turpmāk valdē, kas tagad būs triju cilvēku sastāvā, kā priekšsēdētājs strādās sociologs, pētījumu aģentūras „Factum” vadītājs un Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Aldis Pauliņš, savukārt kā valdes locekļi strādās bijusī ziņu aģentūras „BNS Latvija” valdes priekšsēdētāja Sigita Kirilka un Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs.
Šāds NEPLP lēmums raisījis neizpratni Latvijas Radio darbiniekos, kas otrdien rīkos ārkārtas kopsapulci, lai lemtu, kā rīkoties situācijā, kad darba līgums nav pagarināts ar līdzšinējo vadītāju Jāni Siksni.
