Kā medijiem izplatītajā paziņojumā Kangeris uzsver, ka VDK dokumentu izpētes komisijas locekļi ir privātpersonas – zinātnieki. „Privātpersonas var nodarbināt, tikai esot tās tiešai piekrišanai, kas nodibināta uz darba līguma, autora līguma vai uzņēmuma līguma pamata. Neesot darba tiesiskām attiecībām, nav pamata kādam prasīt arī kādus darba rezultātus,” pauž komisijas vadītājs.
Komisija arī lūgusi valdību nodrošināt tās locekļus nenomelnošanu bezdarbībā vai citā nolaidībā, atjaunot sākotnējo komisijas sastāvu.
Lai turpmāk izvairītos no konfliktiem un nodrošinātu neatkarību, Kangeris arī lūdz nododot VDK zinātnisko izpēti un komisiju Latvijas Vēstures institūtām vai citai Zinātniskā reģistrā reģistrētai institūcijai.
Jau ziņots, ka Kangeris neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
