Sēdes sākumā ministri un citas amatpersonas sāka diskutēt, vai un kā atklāt konkursa kandidātu vārdus. Galu galā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča piedāvāja kompromisa variantu, atklājot tikai to kandidātu vārdus, kas pārvarēs konkursa pirmo kārtu. To kandidātu vārdus, kas līdz otrajai kārtai netiktu, viņa piedāvāja nepublicēt. Valdības komiteja šo priekšlikumu atbalstīja.
Lai gan sākotnēji Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš iebilda pret šādu kārtību, arī viņš piekrita argumentiem par kompromisa variantu.
„Tas izsauca visplašākās debates. Sākotnēji man pašam arī likās, ka publiskojami būtu vai nu tas viens kandidāts, kas tiek virzīts uz Ministru Kabineta sēdi, vai vairāki kandidāti," sacīja Krieviņš.
"No otras puses, es piekrītu argumentiem, kas tika izteikti arī nesenajā diskusijā par to, ka sabiedrībai būtu jāzina šie kandidāti, kas iet uz otro kārtu, jo tad tas paver iespēju viņiem ziņot par iespējamām kandidātu kaut kādām negodprātīgām rīcībām pagātnē, ko tad konkursa komisija vēl šī te konkursa laikā varētu uzzināt. Un tas, man liekas, ir vērā ņemams arguments," norādīja Valsts kancelejas vadītājs.
Jurča piedāvāja kompromisa variantu un viņai piekrita arī premjers Māris Kučinskis (ZZS). „Pirmā kārta, kura ir formālā atlases kārta, kurā atlasa pēc kritērijiem ir/ nav, atbilst/ neatbilst," norāda Jurča. "Kā iepirkumos – iesniedz piedāvājumu, tehniski apskatās, vai ir pievienoti visi dokumenti, ir atbilstoša izglītība, ir atzinums par pielaidi valsts noslēpumam, kā mēs tagad zinām, ka ar to mēs saprotam arī reputācijas izvērtējumu. Tas, kas atsijājas pirmajā kārtā, tad to pretendentu vārdus nepubliskot, esot pretī „Delnai” un Valsts kancelejai. Un tie, kas uzsāk otro kārtu, tos visus publiskojam," viņa norāda.
„Es uzskatu gluži tāpat. Mēs zinām, ka ir vesels cilvēku skaits, kas piedalās pilnīgi visos konkursos," piezimēja Kučinskis. „Tas būtu tas iespējamais kompromiss, uz kuru mēs kā korupcijas novērsēji varētu iet," piebilda Jurča.
Tikmēr sabiedrība par atklātību „Delna” bija citās domās. „Delnas” direktors Jānis Volberts pauda, ka būtu jānodrošina kandidātu konfidencialitāte „līdz brīdim, kamēr tiek viens vai vairāki pretendenti virzīti uz Ministru Kabinetu vai uz Saeimu ir tieši tādēļ, lai veicinātu vairāk pieteikumu un, kā teiktu žargonā, neķengātu cilvēkus pirms viņi netiek virzīti apstiprināšanai”.
Tomēr rezultātā komiteja atbalstīja KNAB piedāvāto kompromisa variantu. Tāpat valdības komiteja atteicās noteikt minimālo punktu skaitu pretendentu novērtējuma rezultātā, kā arī vienojās nepieaicināt ekspertus kandidātu valodas prasmju novērtējumam. Tika pieņemti arī vairāki citi lēmumi.
Paredzams, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jeb KNAB priekšnieka amata kandidātu atlases komisijā ietilps četras amatpersonas. Tās priekšsēdētājs būs Valsts kancelejas direktors. Tāpat konkursa komisijā strādātu ģenerālprokurors, Drošības policijas priekšnieks un Satversmes aizsardzības biroja direktors. Diskusijas valdības komitejas sēdē raisīja jautājums par to, kas notiks, ja komisijas locekļu viedoklis par kandidāta tālāko virzīšanu sadalīsies uz pusēm – divi pret divi.
Jurča aicināja šādā gadījumā pieņemt lēmumu, kas būtu labvēlīgs pretendentam. Savukārt Valsts kanceleja piedāvāja risinājumu, kurā izšķirošā balss šādā gadījumā būtu Valsts kancelejas vadītājam. Šādu priekšlikumu pēc ilgākām diskusijām atbalstīja arī valdības komiteja.
Tāpat sēdē lēma par nevainojamas reputācijas sasaisti ar pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu. Lai gan KNAB iebilda izslēgt prasību pēc nevainojamas reputācijas, komitejā pieņēma citu lēmumu. „Kolēģi, ikvienam ir nevainojama reputācija, kamēr nav kādu faktu, kas liecina par pretējo. Un šie fakti ir arī par pamatu nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Līdz ar to, manuprāt, tas jautājums ir ārkārtīgi vienkāršs," sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Plānots, ka KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases un vērtēšanas kritērijus valdība varētu pieņemt 2. augustā. Krieviņš norāda, ka jau nākamajā dienā pēc tam Valsts kancelejai vajadzētu izsludināt konkursu uz šo amatu.
Biroja priekšnieku ieceļ uz pieciem gadiem un amatu var ieņemt divus termiņus pēc kārtas. Pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies novembrī un iepriekš viņš ir paudis vēlmi kandidēt uz nākamo termiņu.
Par jaunās kārtības pieņemšanu saistībā ar KNAB priekšnieka atlases un vērtēšanas kritērijiem valdība plāno lemt 2. augustā.