Kučinskis pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka 35 miljoni eiro ir nepieciešamā summa, lai sāktu reformas nozarē. Tai būšot četri posmi, pirmais no kuriem būs izvērtējums un analīze, un tikai pēc tam varēšot konkrēti runāt par nozares nākotnes finansējumu.
Piektdien, 22.aprīlī, premjeram paredzētas sarunas ar mediķiem, lai informētu par valdības prioritātēm un reformas plānu, informēja premjers.
"Uzskatu, ka no manas puses būtu drīzāk bezatbildīgi mierināt un teikt, ka kaut kur kaut ko meklēsim, jo man tik tiešām nav, kur atrast," piebilda Kučinskis, uzsverot, ka vispirms jābūt skaidram reformu plānam un ir jāizanalizē plānotā ienākumu daļa.
Taujāts, kā tad risināt situāciju veselības aprūpes nozarē, Kučinskis akcentēja, ka pašlaik nav avotu būtiskam nozares finansējuma pieaugumam, neveicot sistēmas sakārtošanu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izteicās, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē. Šādu soli nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju (EK). Kučinskis šodien skaidroja, ka pašlaik ir paredzēts rast šos 35 miljonus, tomēr vislabāk šos līdzekļus būtu rast iekšējās rezervēs. Ja tas neizdosies, varētu sākt sarunas ar EK, tomēr par to vēl lems vēlāk, maijā.
Tikmēr "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra - partijas valde uzskata, ka valsts budžeta deficīta palielināšana nav atbalstāma. "Vienotība" šodien arī izplatīja paziņojumu medijiem, norādot, ka pašreizējā kritiskā situācija veselības aprūpes finansēšanā samilzusi ne tikai nepietiekama finansējuma dēļ, bet arī tādēļ, ka trūkst skaidras un izlēmīgas rīcības, ieviešot un īstenojot nozarē nepieciešamās reformas, tostarp valdības deklarācijā minēto veselības obligāto apdrošināšanu, kas jau divdesmit gadus sekmīgi darbojas pārējās Baltijas valstīs.
"Veselības ministrijas vilcināšanās ar veselības aprūpes finansēšanas modeļa izveidi jau izsaukusi reģionālo slimnīcu, ģimenes ārstu un arodbiedrību protestus, kas draud pāraugt daudz plašākā sabiedrības neapmierinātībā un protestos," pauž "Vienotība".
Kā ziņots, gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.
Kā šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, patlaban vēl nav zināmas konkrētas protesta formas, lai panāktu sistēmas stāvokļa uzlabošanos. Tomēr jau patlaban ir skaidrs, - ja visi citi soļi nenesīs rezultātu, tiks rosināts jautājums prasīt Saeimas atlaišanu.
Lai gan nozare par konkrētākiem plāniem varētu vienoties tikai rīt, 19.aprīlī, paredzēts, ka plānotās protesta akcijas varētu būt tādā formā, lai tajās var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Līdz ar to šajā gadījumā streiks netiktu organizēts, jo tajā nav tiesību piedalīties ikvienam.
