Pēc sarunas ar prezidentu NA pārstāvji žurnālistiem atklāja, ka tuvākajā laikā prezidents varētu nominēt premjera amata kandidātu. NA norādīja, ka kandidāta vārds paliek prezidenta ziņā, tomēr viņi paši ar prezidentu apsprieduši tikai Kučinski, jo viņš ir vienīgais oficiāli kādas partijas izvirzītais kandidāts, kuram ir pilns savas frakcijas atbalsts.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka politiskajam spēkam bijusi neformālā saruna ar Kučinski un tajās gūta saprašanās par trim Nacionālajai apvienībai svarīgiem jautājumiem. Kučinskis esot piekritis NA nostājai, ka Latvija brīvprātīgi vairs neuzņems papildus saistības par bēgļu uzņemšanu, bet jautājumā par piespiedu kvotām būšot stingri noraidoša pozīcija.
Otrkārt, jautājumā par izglītību valsts valodā panākta vienošanās valdības deklarācijā ierakstīt, ka valsts finansētajām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, atstājot telpu diskusijai par metodēm un termiņiem. Savukārt par NA svarīgo demogrāfijas jautājumu sarunās ar Kučinski esot bijusi absolūta vienprātība, ka tai līdzas drošībai jābūt vienai no valdības prioritātēm gan valdības deklarācijā, gan tās darbā.
Kopumā NA Kučinski vērtē kā labu kandidātu, bet oficiāls lēmums apvienībā jāpieņem frakcijā un valdē.
Arī pats Kučinskis Latvijas Radio apliecināja, ka Nacionālā apvienība esot solījusi viņam atbalstu.
Savukārt attiecībā uz publiski izskanējušo Kārļa Šadurska (“Vienotība”) kandidatūru Dzintars norādīja, ka gatavi pārrunāt vairākas kandidatūras, tomēr Šadurskis nav izvirzīts no “Vienotības” kā šīs partijas kandidāts. NA gan esot gaidījusi “Vienotības” lēmumu par Šadurski un būtu gatava šādām sarunām.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” atzina, ka NA gatava runāt gan ar Kučinski, gan ar „Vienotības” iespējamo Ministru prezidenta amata kandidātu, Saeimas deputātu Kārli Šadurski.
Kučinskis pārliecināts par atbalstu
Savukārt pēc ZZS sarunām ar prezidentu Kučinskis pauda pārliecību, ka viņam būs nepieciešamais atbalsts.
Viņš arī atklāja, ka pirms ZZS lēmuma par labu viņa kandidatūrai Kučinskis runājis ar “Vienotības” liberālā spārna sešiem deputātiem, kā arī citiem šīs partijas politiķiem. Tomēr viņš nevēloties “Vienotības” šķelšanos.
Viņš arī vēlreiz apliecināja, ka saruna bijusi produktīva saruna ar NA, ko tagad varot uzskatīt par teorētisko kodolu valdības veidošanā.
Un lielais jautājums ir par “Vienotību”, ko ZZS vēlētos redzēt koalīcijā. Kučinskis pauda, ka ZZS nevēloties spert blakus soļus citu partiju virzienā, taču neizslēdz, ka tas būs nepieciešams, ja sarunas ar “Vienotību” nebūs konstruktīvas.
Savukārt Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka prezidents sarunā uzsvēra valdības veidošanu uz iepriekšējās koalīcijas pamata. Tagad tad esot atkarīgs no “Vienotības”. Arī ZZS līderis Armands Krauzem piebilda, ka “Vienotības” rokās ir atbildība par to, ja līdzšinējā koalīcija vairs nestrādās kopā.
Politiķi arī atklāja, ka ZZS premjeram būtu svarīgi veidot stipru tandēmu ar Finanšu ministriju, kuras vadībā varētu būt Dana Reizniece-Ozola. Tāpat savā pārraudzībā ZZS vēlas Satiksmes ministriju.
“Zaļzemniekiem” nav iebildumu pret tādiem esošās valdības ministriem kā iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, aizsardzības ministru Raimondu Bergamani un kultūras ministri Daci Melbārde.
Attiecībā uz valdības darbiem, Brigmanis pastāstīja, ka cer valdības deklarācijā paredzēt papildus bēgļus Latvija neuzņems un arī nepiekritīs obligātai kvotu sistēmai. No līdz šim nolemtā uzņemamo bēgļu skaita gan negrasās atteikties.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis iecerējis otrdien turpināt sarunas par jaunās valdības veidošanu, tiekoties gan ar Nacionālās apvienības, gan Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī "Vienotības" pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka, ZZS ieskatā, sarunas saistībā ar valdības veidošanu ir nonākušas strupceļā, tādēļ "zaļzemnieki" nolēmuši izvirzīt savu kandidātu premjera amatam – Saeimas deputātu Māri Kučinski. Vienlaikus partija arī noraidīja iespēju atbalstīt "Vienotības" iespējamo premjera amata kandidātu – Saeimas deputātu Kārli Šadurski.
Tāpat vēstīts, ka prezidents iepriekš premjera amatam uzrunāja pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru ("Vienotība"), taču viņš atteicās kandidēt uz Ministru prezidenta amatu. No šīs iespējas atteicās arī Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").
Valsts prezidentam bijusi telefonsaruna ar Saeimas deputātu Šadurski, taču viņš nevēlējās atklāt to, par ko abi runājuši. Politiķis vienlaikus atzina, ka nav izvirzīts premjera amatam un izskanējušās runas, ka viņš varētu būt nākamais valdības galva, esot tikai spekulācijas.
Pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") no premjeres amata atkāpās 7.decembra rītā pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu. Vēlāk neklātienes balsojumā partijas "Vienotība" valde un Saeimas frakcija nobalsoja par Solvitas Āboltiņas virzīšanu premjera amatam.
Pret Āboltiņu valdības vadītājas amatā iestājas Nacionālā apvienība. Partijas līderes virzīšanu premjera amatam neatbalsta arī vairāki "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti, lai gan viņa ieguva valdes un frakcijas balsu vairākumu.
Tā kā politiskās partijas neizmantoja iespēju vienoties par stabilu un rīcībspējīgu koalīciju, Valsts prezidents pats uzņēmās iniciatīvu premjera amata kandidāta izraudzīšanā.